30.1.09

Shodienas sajuuta

free music downloads | music videos | lyrics


Dienās, kad es nejūtos saistību cilvēks mani valdzina doma ierasties vakarā un pazust no rīta, atstājot sevī lieliskas nakts sajūtu un tā dēļ nelielu reibumu...un varbūt zinot, ka tā nav pēdējā reize, gaidot nākamo..Ziniet, tiem rītiem ir tāds šarms un nedaudz izpūruši mati un domas, samulsis smaids un neķītrs sārtums vaigos..


22.1.09

Nu ellīte pierimusi, bet manī jau jauna kņudoņa - teikšu godīgi - es izkastrētu bez narkozes un anestēzijas visus tos "jaunos vecākus", kuri piedzimstot bērnam steidzīgi atdod dzīvniekus. Jāatzīmē, ka īpaši cieš kaķi(vinkārši draugiem.lv pacēlās tēma). Nu un tad aug visi tie sterilie, alerģiskie bērneļi. Fū, riebjas, atklāti sakot. Un bērnam vajag pilnīgi noteikti neļaut dzīvniekus aiztikt, jo tie jau ir neadekvāti un agresīvi pat. Man jau šķiet, ka neadekvātuma un tupuma ziņā mūsu sugu nekas nespēj pārspēt. Mums tikai instinktu attaisnošanai kāds piešķīris tādu lietu kā saprātu, tikai nemākam līdz galam izmantot...nu, piemēram, kā ōme ar plaukstdatoru vai vēl kādu no brīnumrīkiem - nu visas "extras" jau nekad neapjautīs, tikai dažas standartprocedūras.
Paldies, esmu izlādējusies.

bēgšanas plāns

Es tikai saprotu, ka, tad, kad notiek patiešām "sūdi", tu iemācies uztvert visu citādi. Pašlaik, un ar to es domāju tieši šo brīdi - 20:37, es nedaudz smoku tajos '''sūdos". Un droši varu teikt, ka viena no "most hated" frāzēm manā mūžā būs: "Mums taču vienam otru jāatbalsta un vienam uz otru jāpaļaujas." Nupat es esmu jau tik ļoti ļāvusi uz sevi atbalstīties, ka paliek bailes, kas no manis sanāks. Tā ir tāda sasodīta frāze, kas tiek izmantota izdevīguma mirkļos. Nu jā, godīgi sakot, būtu labi, ja tagad virs manis parādītos helikopters ar izlaistām kāpnēm, es vēl neesmu atradusi citu ceļu kā aizbēgt.

20.1.09

pie mammas mājās ir ļoti labi, vienmēr. Te vienmēr ir miera osta un tāda mīļa brīvība, te es varu arī aizbēgt un paslēpties no lietām, kas mani baida. Nu lai nu kā, es iedomājos to, viegli pārbraucot ar nazi pār maizes šķēli, taisot vakara majonēzes maizīti. Un es iedomājos, ka laikam tas, ko man tagad visvairāk vajadzētu ir, tagad banāla frāze, bet piepildīt sevi ar mīlestību... nu tā līdz ausīm. Smērējot to maizīti mammai, es domāju, ka ir tik bezgala jauki smērēt maizīti kādam ļoti mīļam cilvēkam, es ļauju sev noticēt, ka tad kaut vai šī nieka maizīte ir piepildīta ar mīļumu. Tā es gribētu darīt visu vai kaut vai darīt to biežāk.

17.1.09

Gribētos līgavas kleitu...nu pat bez saistībām...vienkārši tāpēc, ka skaisti...vienkārši tāpēc, lai kaut vai pavārt'tos pa gultu vai, vēl labāk - pa ziedošu pļavu