esmu rūdīts Eirovīzijas noliedzējs, bet, kad nu pienāk šis moments, mēs ar mammu mēdzam ieslēgt brīžiem pārraidi, lai nodotos gānam...nu un kādreiz varbūt atzītu, ka kaut kas ir labāks nekā šim pasākumam pienāktos. nu jā, bet tas, ko es gribēju pateikt..es nedomāju, ka es to teikšu..Peter Nalich ir ekselents

šodien diezgan jauka diena..varbūt tādēļ, ka izlēmu rīt paņemt brīvdienu. pēc lieliskā pagājušās nedēļas noslēguma (jā, šeit es rūpīgi slēpu faktu, ka trenējos, lai piedalītos minimaratonā, par ko esmu pilnīgā sajūsmā un, ja varētu, piereģistrētos jau nākamajam gadam...es izdarīju visu, ko tur gribēju un nākamajam gadam mērķis, ja viss ritēs gludi, uzlabot laiku par 5 minūtēm..) ritēja visai bezjēdzīga nedēļa, jo mūsu "lieliskajā" augstskolā ir tāds bardaks, ka uroloģijas nodarbībās mēs varam izbaudīt tikai to, ka neesam īsti nevienam vajadzīgi un nevienam nav laika ar mums čakarēties. Pirmajā nodarbībā nodaļas vadītājs mums vēl lieku reizi pastāstīja manu mīļo teoriju, ka studijas ir patstāvīgs process un no tā man dzima jautājums, kāda velna pēc tad man ir obligātas šīs nodarbības, kur vispār nav neviena, kas tās vada, ja es patstāvīgi varu studēt mājās vai kur citur.
Nu labi...tad vēl pēc svētdienas esmu paņēmusi nedēļu no treniņiem brīvu, bet tā vien katru dienu velk uz parku skriet. Vēl man ir hormonu vētra.

koki izplaukuši un krēslā luminiscē zaļi. šogad atklāju jaunu pavasara skatu.