Kaķis

2012-01-08T22:50:00.002+02:00

Piedodiet. Stulbi cilvēki! Forumā panesās tēma, ka - Ak dies`! Kādā veikalā bulkas cep HIV inficētais!

Tad ziniet - no bulkām HIV nedabūsi. Ja nu vienīgi sagriezīsies un vārtīsies pa tā cilvēka asinīs mērcētām bulciņām. Jā, un C un D hepatītu arī nedabūsi.

2012-01-07T00:12:00.002+02:00

Skatos TV. Tur dokumentāls raidījums par kaut kādu gadījumu, kur sieviete (pamāte) nositusi (negribot nosist, bet tikai kārtējo reizi sitot) savu meitu. Mazu meitenīti. Un tad vēl tagad tas gadījums pie mums ar medmāsu. Vienmēr, protams, tas licies šausmīgi, bet tagad, kad turu rokās pati savējo sīci, tas vienkārši liek visam iekšā sagriezties. Nē, nudien, tas pats ar dzīvniekiem, nu kā var to mazo, neaizsargāto un visnotaļ tev pieķērušos un atkarīgo tā mocīt un darīt pāri. Šķiet, ja tiktu tādam cilvēkam klāt..nē labāk, lai netieku, jo tur nu būtu trakas lietas.

Eu, šitais te..!!!

2012-01-06T13:46:00.002+02:00

Tiešām, tev taisnība, pagājis jau gandrīz gads...nenormāli bagāts gads un tagad man ir šis..nē, drīzāk es esmu viņam.

Laimīga, apjukusi...ļoti daudz dažādu emociju un sajūtu, ka varētu rakstīt tādu garu sarakstu. Brīžiem te gribētu pateikt tik daudz, bet daži prasa, lai es būtu tik pieaugusi, lai gan es esmu joprojām tāds bērnelis..kuram ir bērnelis. Gan jau es tev vēl kaut ko pastāstīšu.

apmulsis

2011-01-18T02:24:00.003+02:00

sen, sen neesmu likusies ne zinis, bet, kad otro nakti nevar aiziet gulēt laikā, jo niez kakls un negribas otru nogalināt ar savu krekstēšanu un sprauslāšanu, pēkšņi ievelk mani te. Pirms tam iegāju savā vecajā "Cibā"..eh...kaut kā šeit ir vientuļāk, bet ko nu kunkstēt, ja pati mainīju.

ir tā savā ziņā dīvaini, jo..tagad eju uz to, ko pirms dažiem gadiem tik ļoti gaidīju..laikam ir tā, kā baidījos - pārgaidījos, pārdegu..varbūt paliku pati sev pietiekama..nē es nezinu, drīzāk pārgaidījos vai varbūt mana jaunā dzīvesvieta (jo tieši par to es te runāju) nav īsti tā, kur likās, ka būtu jābūt. Man ir tādas neizprotamas attiecības ar tām jaunajām mājām, ko "sablieza" "treknajos gados"..vispār pārsvarā dīvainas attiecības ar relatīvi jaunām daudzdzīvokļu mājām un vēl dīvainākas ar ne-Pārdaugavu.

Pēdējo gadu viss norit te (dzīvē) dīvaini vai varbūt pat pēdējos divus un pat vairāk, jo brīžiem viss notiek it kā tik lēni, bet arī tik murgaini, ka jāizberzē acis, lai saprastu, vai maz es nesapņoju, vai esmu vēl dzīva?! bet, kad es izberzēju acis, man ļoti pietrūkst tādas sajūtas, ka nu ir noticis kas satraucoši labs, sajūtu kā tādu man ļoti pietrūkst (varbūt tāpēc vairs nerakstu un nedzīvoju kā agrāk un varbūt tāpēc nav sajūtu, ka dzīvoju savādāk). Sāk nākt miegs...nepārproti...es jūtos laimīga tāpat un zinu, ko gribu, tikai nedaudz esmu te apmulsusi

2010-10-02T12:35:00.002+03:00

Es šad un tad palasu SestDienu. Nē, es palasu to katru sestdienu...bet šad un tad uzskrienu virsū slejai "Kā viņi satikās". Tagad tur naski izbļauts pēdējos gados piekoptais stulbums precēties tanīs īpašajos datumos, kur visi cipariņi vienādi (būtu interesanti, kāds ir šķiršanās procents šiem "īpašajiem" pāriem.), bet, lai šogad mēs kļūtu vēl "oriģinālāki", lielās kāzas notiks LNT tiešraidē (lieki minēt, ka man grūti šinī ziņā izdomāt ko trulāku. )
Zini, bet ne jau tāpēc man sagribējās te izteikties...man tikai ienāca prātā, ka es laikam vairs neticu tiem filmu un pasaku stāstiem, kas parādās arī tajā satikšanās slejā katru nedēļu. Es vairs neticu aprakstītajai rūpīgajai plānošanai, lai tas bildināšanas pasākums sanāktu sapņains. Nē, tā nenotiek.
p.s. un SestDienā patiesībā ir daudzas citas - interesantākas lietas.

Runaway Train

2010-07-06T22:19:00.001+03:00

Jauns. Man patīk.

dog food

2010-06-11T01:48:00.001+03:00

Tas saucās - es gatavojos r'tdienas ( nu jau šodienas) eksāmenam. Bet šis bija vienkārši un ģeniāli.

2010-06-09T22:57:00.003+03:00

dash berlin & emma hewitt - waiting

dīvainas sajūtas un domas, bet fakts, ka kaķubērns to tik labi jūt - vienmēr kaut kā maģiski ir klāt un stiepj ķepas pēc mīlestības, tieši tad, kad man visvairāk to vajag...vienīgais. un ir nedaudz dīvaini, bet skaisti saņemt no viņa to, ko es gaidu no cilvēkiem

2010-06-02T20:11:00.001+03:00

jauka spīdīga meitene

2010-05-29T23:31:00.002+03:00

esmu rūdīts Eirovīzijas noliedzējs, bet, kad nu pienāk šis moments, mēs ar mammu mēdzam ieslēgt brīžiem pārraidi, lai nodotos gānam...nu un kādreiz varbūt atzītu, ka kaut kas ir labāks nekā šim pasākumam pienāktos. nu jā, bet tas, ko es gribēju pateikt..es nedomāju, ka es to teikšu..Peter Nalich ir ekselents

2010-05-27T19:33:00.002+03:00

šodien diezgan jauka diena..varbūt tādēļ, ka izlēmu rīt paņemt brīvdienu. pēc lieliskā pagājušās nedēļas noslēguma (jā, šeit es rūpīgi slēpu faktu, ka trenējos, lai piedalītos minimaratonā, par ko esmu pilnīgā sajūsmā un, ja varētu, piereģistrētos jau nākamajam gadam...es izdarīju visu, ko tur gribēju un nākamajam gadam mērķis, ja viss ritēs gludi, uzlabot laiku par 5 minūtēm..) ritēja visai bezjēdzīga nedēļa, jo mūsu "lieliskajā" augstskolā ir tāds bardaks, ka uroloģijas nodarbībās mēs varam izbaudīt tikai to, ka neesam īsti nevienam vajadzīgi un nevienam nav laika ar mums čakarēties. Pirmajā nodarbībā nodaļas vadītājs mums vēl lieku reizi pastāstīja manu mīļo teoriju, ka studijas ir patstāvīgs process un no tā man dzima jautājums, kāda velna pēc tad man ir obligātas šīs nodarbības, kur vispār nav neviena, kas tās vada, ja es patstāvīgi varu studēt mājās vai kur citur.
Nu labi...tad vēl pēc svētdienas esmu paņēmusi nedēļu no treniņiem brīvu, bet tā vien katru dienu velk uz parku skriet. Vēl man ir hormonu vētra.

2010-05-09T21:47:00.000+03:00

koki izplaukuši un krēslā luminiscē zaļi. šogad atklāju jaunu pavasara skatu.

varde

2010-04-22T21:10:00.002+03:00

Uzliku sev uz Google Desktop tādu zaļu vardi, kas tur kā ēna dzīvojas. Dators palicis tāds mājīgāks. Un, zini, tas lietus šodien beidzot smaržo - pēc tiem putekļiem, ko aizskalo un pēc padzērušās zemes. Mans deguns saka, ka tā smaržo tikai pavasarī un vasarā.

2010-04-22T21:06:00.001+03:00

ieslēdzu radio SWH un trāpās man šitā dziesma, un patīk, un nezinu, kas tas ir...tagad atradu...un patīk :)

pamodini

2010-04-06T19:25:00.004+03:00

es daudz guļu. man sāk šķist, ka es varētu gulēt nedēļu no vietas. es pat varētu teikt, ka tas mani satrauc, jo parasti pavasarī es pamostos un priecājos un nēsājos apkārt, bet šogad es ļoti piespiežu sevi kaut ko darīt. nē nu pagaidām vēl daru visu ko un gandrīz cītīgi trenējos un gandrīz jau sasniedzu savu mērķi, es domāju, ka tas ir nedēļas jautājums...ja miegs mani nepiebeigs. nu vai varbūt, ja beidzot sāks spīdēt saule biežāk kā reizi nedēļā. zini, man šķiet, man ir mīlestības trūkums organismā..ne tādas fiziskās (lai gan tādas arī), bet pašu to emociju baigi pietrūkst.
pašlaik arī nenāk ne prātā augstpapēžu kurpes un sapucēšanās..man velk uz džinsiem, rūtainu kreklu un pludmali..es pat šodien gāju pa ielu un domāju par ceļu, kas vijas gar okeānu un sārtām debesīm, un viļņiem, un...to silto gaisu, kas smaržo pēc kadiķiem un priedēm un nedaudz saulē izkaltušas zāles un, protams, sāļa ūdens..
es ceru, ka šis miegs - tā ir tikai stadija, kurai es tagad eju cauri
tam visam ir arī labā puse - es atkal izvelku no plauktiem mūziku, ko kādreiz klausījos un tagad varbūt pat vairāk spēju novērtēt..un, ja man būtu nedaudz vairāk laika, es gribētu sākt atkal zīmēt, jo galvā ir dažas idejas un vienmēr ir gribējies radīt kaut ko nedaudz lielāku un kvalitatīvāku, ko varbūt varētu pielikt pie sienas, kad būs pašai sava vieta un paskatīties un teikt - forši...

2010-03-03T20:11:00.002+02:00

neizceļos ar intelektu, bet šī ir viena no manām mīļākajām dušas ainām..ar vēl vienu lielisku dziesmu fonā (Boy George - The Crying Game)

2010-03-01T22:18:00.002+02:00

aahhh..nespēju noturēties. "Googlējot" sevi interesējošu tēmu, nonācu Cālis.lv forumā. No pāris dakter-kolēģiem biju dzirdējusi "īpašas" atsauksmes par šo vietu, kur nogarlaikotās un, šķiet, pārsvarā ne tās ar augstu intelektu apveltītākās māmiņas (un par tādam kļūt gribošās) kavē savu laiku. Es domāju, kādēļ gan ir jāapspriež savu vīriešu (pievienošu vēl, ka man liekas muļķīgs tas "bābiešu" vidu iesakņojies apzīmējums "manējais" un "tavējais"..kas tas vīrietis ir kaut kāds beņķis?)..ak, nu jā...savu vīriešu spermogrammas. Vāks! Vai liekas, ka viņš baigi lepotos ar to, ka nu nav tur galīgi labi? Būtu labāk uzsitusi uz pleca un teikusi: "manējais, tu tāpat esi riktīgs tēviņš!"(te nu es ievietoju vēl pāris apzīmējumus un priekšstatus par vīrieti, dažreiz pašu vīriešu ieviestus, kas man liek saviebties un vēl nedaudz ņirgāties) Līdz kulminācijai mani noveda kāda dāma, kas ieteica (un pati jau par nieka 299,99 $ bija e-bay iegādājusies) nopirkt kaut kādu tur conception kit. Piedodiet, valodnieki, mana valoda šodien ir kā tas atkūstošais slapjdraņķis ārā ar suņu sūdiem, bet - come on!bērna ieņemšana (it īpaši, ja vienam vai abiem kaut kas nav īsti lāgā ar veselību)nav taču nekāds konstruktors. Tagad, ja šeit būtu kāda ļoooti izglītotā dāma, viņa mani noklopētu ar argumentiem, ka tā var runāt tikai cilvēks, kurš nekad nav sastapies ar tādu problēmu...nu ko, atbildi uz šo, es paturu pie sevis ;)

2010-03-01T20:31:00.003+02:00

jau no bērnības besī tās zeķubikses, kurām ir netikums tad, kad tu esi uz ielas vai citā publiskā vietā, atrasties kaut kur pusceļā starp dibenu un ceļgaliem...un nevar neko tur saraustīt, bet lēnām kļūt par satrakotu bulli ir pavisam reāli. Citādi lieliska diena :D

2010-02-18T19:21:00.002+02:00

dažreiz, lai atpūstos, es atnāku mājās un uzvelku kādas lieliskas kurpes un vienkārši vēl nedaudz esmu skaista...tas liek justies labi

mjūzik: Zero 7 ft. Sia - You`re my flame

let me out

2010-02-17T21:28:00.003+02:00

man viena no visu laiku labākajām

Queen & David Bowie - Under Pressure

2010-02-10T22:12:00.001+02:00

garšīgii mērcēt tās kātiņ-karameles karstā tējā

2010-02-09T23:09:00.001+02:00

kāds mēģina mani piečakarēt. uz tām plūmēm rakstīts Kalifornische Trockenpflaumen, bet viss vāciski

2010-02-09T22:38:00.002+02:00

šodien biju banāla - nopirku mīkstas rozā zeķītes un, lai nebūtu par maz, viņām vēl sirsniņa uzšūta. bet tas ir tieši tas, ko šovakar vajag pie sangrias un žāvētām plūmēm

ābols

2010-02-08T22:11:00.002+02:00

es esmu karsta..ar visādiem plāniem..jā, es esmu kā cepts ābols. un šī ir forša meiča.

2010-01-13T22:06:00.002+02:00

manī tagad injicēta kāda deva vēl lielākas laimes un man šķiet, ka gaidīšanas finiša taisne ir man pa spēkam...pavasaris taču ir mans mīļākais gadalaiks un es būšu skaista un sagaidīšu Tevi atpakaļ.

Nu labi, bet šis zemāk...viena no lietām, kas skan manā galvā...šķiet, video arī labs

sucks

2009-12-07T21:15:00.004+02:00

man šķiet, ja es smēķētu, es šovakar izsmēķētu vismaz paciņu...vienkārši gulētu apakšveļā uz grīdas un nodarbotos ar cūcībām....paldiesdievam, man ir spēcīga fantāzija, man pietiek tikai ar to

Mjūzik: Zero 7 ft. Sia - Throw it All Away

labsmiegs

2009-12-01T21:58:00.002+02:00

tāds piekāsiena vakars. un diena arī - es šodien vienkārši piekāšu. es tev saku, man nekad nav paticis šitais draņķa laiks - kaut kur ap Ziemassvētkiem - tumšs un drūms. pirms vēl ir prieks un gatavošanās, bet pēc ir vienkārši pēēē. nu nepatīk rudens un ziema, es labāk izkūstu tveicē un kļūstu lēna un izvirtīga. es rakstu šovakar arī sliktā valodā. un vienkārši vajag dzirdēt atkal vārdus, ko es kādu laiku nedzirdu. atkal līst. labprāt iesēstos mašīnā un - aiziet! es vienkārši vismaz nedēļu gribu būt viena pavisam un varbūt pat ilgāk..pag`, es tikai paņemšu līdzi savus pelēkos kaķudraugus. es vienkārši kā antena uztveru apkārtējās sajūtas, es uzsūcu kā švamme. te prevalē skumjas, bezcerība, bailes un es nevaru palīdzēt, bet tas paliek pie manis un man vēl pašai ir savas. un pat, ja starp to ir arī kāds prieks, tas tiek iespiest maziņš stūrītī. piedod, es tomēr vienmēr cenšos saskatīt labo un tev varbūt sēžot tur krēslā viss ir pavisam citādi. viss ir labi, te tikai ir nogurusi meitene..

2009-11-23T20:04:00.002+02:00

Lo man parādīja labu mūziku..drīzāk pat atgādināja un tad es dabūju ierakstus, un tagad esmu laimīga. Nu diena nebija no labajām - pirmkārt, ginekoloģija, zini, man kā priekšmets nav īpaši valdzinoša, bet dažreiz laba organizācija un jauks pasniedzējs var to visu darīt daudz baudāmāku...nu, vari nojaust, ka ar to man nepaveicās - vecā kaluma dāma, kura mums paziņoja, ka mēs (nu pieļauju jau, ka viņa, krievcilvēks būdama, varbūt to tā nedomāja, bet visu tā vispārināja ar "jūs")..nu jā, mēs esam samaitāti un nodarbojamies ar grēcīgo anālo seksu un vispār visas mūsu kaites mums no mūsu netiklā un nekārtīga (varētu jau teikt, lai neņemu galvā, bet kopš kāda laika man nepatīk, ja man piešuj lietas, kas man viennozīmīgi neatbilst) dzīvesveida. Un visu to anatomijas padarīšanu viņa iemanījās pastāstīt tā, ka man tīri vai sametās šķērmi, ka man ir organa genitalia feminina. Nu ko, neliels (lielāks gan nekā es cerēju) treniņš maniem nerviem, bet gan jau, ka tā arī ir - viss ir uz labu un arī šis būs garām. Pēc tam es milzīgajā Gaiļezera garderobē mēģināju caursist savu galvu uz lielās metāla pakaramo stalažas stūra. Man šķiet, grupas biedriem tas patika...neuztraucies, smadzenes savā vietā. Un ielās visi ar saviem vāģīšiem tik histēriski, es arī...es vēl arī miegaina un sagurusi. Jūtu gada beigu nākšanu. Kurš būtu domājis, ka garastāvokli uzlabos neskaidrības ar izvēles priekšmeta atrašanās vietu, jo beigās, kad izrādījās, ka tas būs nedaudz citur, mēs - ap divdesmit cilvēku grupa, draudzīgi sadalījāmies pa kādām četrām mašīnām un ātri nokļuvām īstajā vietā. Tas bija ļoti tematisks ievads priekšmetam, kas saucas Psihodinamiskie procesi grupās. Nu vispār jau kārtējais ūdens gabals. Es beidzot nokļuvu mājās un, izdarījusi savus ikdienišķos mājasdarbus, es beidzot piesēdos te - pie sava mīļa klēpja drauga ar zaļo tēju (ak, jā, es esmu pēkšņi atklājusi sev zaļo tēju...visādu, ar un bez cukura...tikai ne ar jasmīnu) un kaut kādu rīsu pudiņu...un...saldskābmaizi ar sviestu..un jauko mūziku...un zini, ko es sapratu par šo dienu - tā pēcgarša ir tāda, ka es brīžiem esmu jutusies tik nogurusi un slikti, ka tagad esmu laimīga par to, ka es zinu, ka kaut kur diezgan tālu ir viens, kas mani nelaidīs vaļa, pat ja es esmu d**** kādreiz un man tepat blakus ir kaķis, kas nolaiza sviestu no manas maizes un neatiet no manis ne soli un man blakus ir sirsnīgi cilvēki, par kuriem domājot, es varu vieglāk pārkāpt sliktajām lietām. Nu ja, es uz beigām palieku sentimentāla un nedaudz novelku laiku, lai nebūtu jāiet pie grāmatām

Sia - Death By Chocolate

2009-11-10T20:33:00.002+02:00

es gribu klusumu. šogad izmisīgi, to klusumu, kas iestājas, kad snieg. man jāiemācās sevi nesodīt par to, ka es atļaujos kādreiz būt vāja; nejusties vainīgai par to, ka esmu Tev atļāvusies tā raudāt un pastāstīt, ka jūtos slikti. rudens nav man mīļš

2009-11-02T17:28:00.002+02:00

es jau otro nedēļu staigāju kā miegā. šķiet manī atkal dabīgo opioīdu pārprodukcija. un ir tā, ka šķiet, liela daļa lietu manu prātu nespēj satraukt. varbūt tā man tāda bruņuveste. lai nu kā, vienīgais, kas nupat mani satrauc, kā tikt galā ar visu, kas nāks man pāri kaut kad decembrī un iespējams tik ātri nebeigsies...šodien nolēmu aiziet līdz Zvaigznes ABC Outletam (jā, tagad taču notiek vesela vārīšanās par šiem svešvārdiem, bet, dārgie gudrīši, latviskojiet nu šo tā, lai būtu gana īsi un viegli pasakāms). nu tātad, tas ir tur pie lielās Swedbank ēkas Vecrīgā, kur bija Adidas veikals kādreiz. pēc ilgiem laikiem mani veikalā pārņēma "dūda" - lētas, lētas grāmatas un ļoti mīļa pardevēja. patiesībā tā sieviete bija vienkārši kaut kas lielisks - sirsnīgs smaids un laipnības kalngals. tad meitene man rindā priekšā atzinās, ka viņai šķiet pazīstama kundzes balss, uz ko viņa atbildēja nedaudz melanholiski, ka, jā - viņa esot ierunājusi filmas un varbūt dzirdēta radio. balss patiešām viņai bija ļoti patīkama. tas viss kopumā man radīja lielisku garastāvokli atlikušajam vakaram un 6 grāmatu prieku par nieka 4,50...mēness ir šeit šovakar tik skaists, bet es gribētu būt aiz okeāna daudz siltākos apskāvienos

mūzika: Paloma Faith - New York

2009-10-21T21:04:00.002+03:00

labi jau labi...man šķiet, es labprāt gribētu šo vai šo tas būtu diezgan jautri, pilnīgi iedomājos sevi tādā elegantā drēbītē.

2009-10-07T21:58:00.001+03:00

man jau Silverchair patika, bet šis..varētu būt viens no koncertiem, ko ļoti gribētos apmeklēt

2009-10-07T20:54:00.003+03:00

šis man šad un tad skan galvā...parasti jaukos mirkļos, kad es esmu laimīga, arī šoreiz..un ne tikai..šoreiz es esmu arī nogurusi un tas ir labs nogurums. un es atkal māku klausīties savā elpā (un nedaudz trakajā vējā aiz loga) un pateikt: viss kārtībā! uzsit sev uz pleca un pasaki to arī sev :*

2009-09-29T21:13:00.002+03:00

šodiena ir pilnīgi izgāzusies. ar labu sākumu - neiroķirurģiskas operācijas vērošanu (starpcitu, pie visa tā ko es jau zinu, es nekad nebiju domājusi, ka smadzenes pulsē:P), ar absolūti tizlām beigām, kuras es nekomentēšu, bet šķiet, ka beidzot būs īsts iemesls šo to mainīt. lai nu kā, mans ir pārāk labs, lai ļautos visādām SHITādām drazām, ko dzīve pēkšņi uzgāž uz galvas. IEPŪT MAN! es nolēmu šodienu ātri jo ātri izdzēst, saglabājot tikai iegūtās gudrības...starpcitu, šķiet, otrdienas vienmēr bijušas vienas no draņķīgākajām dienām. Jauku nakti, skaistus sapņus!

2009-09-26T23:08:00.001+03:00

nejauši TV man pagadījās šī reklāma, un pieķērās un kaut kas viņā iepatikās

2009-09-08T21:23:00.000+03:00

nofotogrāfē mani

2009-09-08T21:09:00.002+03:00

tāda jocīga sajūta. sūdi visādi un pulksten 21:00 es beidzot varu apsēsties, rokas smird pēc gumijas cimdiem. man šķiet, ka kaķubērns, kas man tagad sēž blakus un cieši lūr acīs, un klausās mūziku kopā ar mani, viņš(viņa, pareizāk) zin visu, kas ir manī iekšā. es te neuzskaitīšu visas tās lietas. bet es esmu atpakaļ jaukajā skolas laika eiforijā un lidoju kaut kur pa gaisu. un lielā mērā es beidzot esmu sev, lai gan citi domā, ka..ai, lai domā, ko grib..

šī ir tāda, ka es tagad..vienkārši fantastiska dziesma 

incubus- punch drunk

2009-09-03T20:37:00.002+03:00

Vispār, par spīti visām kakām, kas šeit notiek, man ir visnotaļ jautri. Es domāju tā ikdienā pa pilsētu. Šķiet, vajadzība vairs netēlot, ka nauda aug kokos, atvērusi cilvēkos arī šo to labu. Parks šādā jauki saulainā pēcpusdienā pilns ar skraidelētājiem, skrituļotājiem un riteņotājiem. Ne tikai maziem, bet arī lieliem. Jau otro dienu es sajūsminos un nedaudz uzjautrinos par 9. trolejbusu, kurš nolaiž un paceļ "ragus", lai gan esam mežonīgi progresīvās tehnikas laikmetā, man tomēr skats, kad trolejbuss brauc bez ragiem, liek nedaudz knosīties un ķiķināt...var jau būt, ka man vienkārši ir "laimes hormona" intoksikācija, bet var būt es beidzot esmu sadevusies ar visu savu būtību rociņās un noslēgusi brīnišķīgu pamieru

2009-09-02T20:07:00.002+03:00

gribās visu ko darīt. Iedvesma. Interesanti un, par spīti visādiem apkārtapstākļiem, brīvi. Gūstu baudu mācoties, jo sapratu, ka varu mācīties no katra cilvēka, no katras grāmatas...es no visa varu kaut ko iegūt sev. Es varu iedot arī kaut ko no sevis. Un man joprojām ir mani mazie mīļie rituāli. Sen jau šķita, ka kaut kas manī notiek, bet tagad es pēkšņi kaut ko no tā visa patiešām spēju sajust un novērtēt...un es zinu, kas man vēl sevī jākaļ, jāurbj un jāslīpē. Tagad man sevi jāievelk dušā..patīkamais ikvakara nogurums

2009-09-01T20:33:00.002+03:00

šodien ir brīnišķīga diena. Jauko atklāsmju diena, siltā Dienvidvēja diena..jaukās atklāsmes nāca jau no paša rīta, kad iegriezos mirušā(kas man diezban sāpēja) Wok & Roll vietā piedzimušajā INDEX cafe un Wok krustojumā. Jauki laipni agra rīta apkalpotāji, savādi garda Strawberry Late un wok ēdieniņš ar jūras mudžiem, olu nūdelēm un terijaki mērci. Tad tālāk devos uz Valters un Rapa, kur vesels galds nokrauts ar otrreiz pārstrādātā papīra kladēm. Nu uz tā papīra vienkārši ir jauki un mīksti rakstīt. Tad vēl tur bija beidzot vienkārši skaistas un interesantas klades, ja tikai tam visam vēl būtu labāka cena. Jauka grāmata ar pavisam jautru nosaukumu "Doktora Proktora Purkšķu pulveris". Tad uz lekciju - bērnu infekciju slimības, ko lasīja ļoti jauka dāma. Lekcija gan bija interesanta līdz brīdim, kad palika par daudz..patiesībā tās bija divas lekcijas pēc kārtas un beigās nāca virsū plīsiens un dibens palika pavisam neērts. Visu dienu mani pavada austiņas ar kaislīgu mūziku...šodien pavisam brīva un pārliecināta

īpašam

2009-08-20T20:06:00.002+03:00

...If I turn into another
Dig me up from under what is covering
The better part of me
Sing this song
Remind me that we'll always have each other
When everything else is gone...

vāveres

2009-08-12T23:37:00.006+03:00

Vari minēt, kas ir redzams augstāk! Jā, es biju lielajā spēļu pasaulē. Ejot cauri Vegasai, ir sajūta, ka atrodies kādā kino placī starp filmas dekorācijām - milzīgs teātris, kurā sabāztas ainas no visas pasaules - piramīda, Eifeļtornis un vēl, un vēl. Un tad vēl padomā, ka tas viss ir tuksneša vidū.
Patiesībā viss sākās piektdienas pusdienā (un neaizmirsti, ka mana piektdienas pusdiena ir pavisam kas cits tev) ar garu...garu...garu ceļu līdz mazai pilsētiņai Kingman(kas izrādījās nemaz tik maza neesam). Mans kuņģis gandrīz vai izrādijās par vāju šūpīgi bezgalīgajam tuksneša ceļam. Vienu es sapratu - tuksnesis ir interesanti..pirmo stundu varbūt. Tad nāk besis. Labi, tur mēs pārnakšņojām un ēdām Junk Food...otrā rītā izberzējām actiņas un moži uz priekšu pa vēl vienu bezgalīgi garu ceļu uz Grand Canyon National Park. Kartē redzēsi, ka braucām caur Williams - baigā vesternu stila pilsētiņa un tā jau ir Arizona. Nu jā izlaižam nelielu besi par kārtējo garo, taisno ceļu. Kanjons ir liiieeeaaals...milzīgs un pirmajā brīdī izskatās kā acu apmāns...acis ņirb kā skatoties uz milzu 3D kartiņu. Mēs devāmies lejā, lejā, lejā un izžuvām, un palikām putekļaini un citi varoņi ķiķināja par mūsu zandalēs tērptajām kājām, jo katram sevi cienošam cilvēkam ir superstilīgie kalnu staigāšanas zābaki (man gan domāt, ka kaut kādā ziņā zandales bija daudz jaukāk)pat, ja viņš tos uzvelk varbūt tikai reizi gadā (un pieļauju pat, ka vēl retāk). Te un arī kanjonā ir pilns ar vāverēm...vāveres, vāveres, vāveres...tur vēl bija ķirzakas un zili (reāli zili) putni..un...slepenais zuzinātājs, kas dzīvoja ta ne kokā. Vispār nez kur viņš bija, bet bija biedējošs, jo nevarēja saprast, kur un kas un es domāju, ka tā varētu būt klaburčūska. Mēs aizgājām līdz vietai, kur var palūrēt lejā uz upi..nu var aiziet arī līdz upei, bet tad mums vajadzētu vēl vienu dienu. Atpakaļceļš bija augšupvirzienā..nu lai to izprastu, tev jāņem saule un jāsakarsē viss līdz kādiem vismaz 30 grādiem, tad jādabū gara, slīpa taka un vari sākt iet...ā, pirms tam tev vēl jānoiet pa šo taku lejā un jāpaiet pa kaut kādu slīpumu, kas ir visai tuksnesīgs. Nu jā, tur protams ir arī cilvēki, kas neiet lejā vai arī ļauj, lai viņus turp un atpakaļ iznēsā mūļi. Ņem vērā, ka to viņi iemanās darīt ar tik pat nogurušām, vai pat vēl vairāk nogurušām sejām, kā tie (mēs arī), kas izvēlās pārvietoties kājām. Kad mēs beidzot, pusastoņos vakarā, uzstiepām savas pakaļas augšā, bija laiks meklēt kempingvietu...lieki teikt, ka visās kempingvietās bija izlikts uzraksts, ka tās ir pilnas, mēs tomēr ielavījāmies un uzstutējām telti, jo bija samērā daudz brīvas vietas. Nu par telti - ar to man ir tādas īpašas attiecības..teiksim uz Jūs. Otrā rītā tad nu pamazām devāmies tālāk uz Las Vegas. Atkal garš ceļš pa tuksnesi...tad apskatījām Hoover Dam-liels, liels dambis. Un Tad...jā, mēs arī pēc kāda laika nonācām Vegasā...par to es izteicos jau pašā sākumā. Tik daudz spēļu automātu es nebiju mūžā redzējusi...jāteic, ka arī tik daudz laulību iestāžu nebiju vienuviet redzējusi, un, kad es iedomājos par to naudas apriti...ārprāts! Mūsu viesnīca bija milzīga un tā kā iebraucām svētdienā, dabūjām lielisku istabu par 32$. Es pilnīgi noteikti varu teikt, ka tas (arī besīgi garie tuksnešu ceļi) ir neaizmirstami un lieliski...protams, mēs pirmdienas vakarā atgriezāmies mājās...noguruši, bet, man šķiet - laimīgi, pieveikuši milzu attālumus, redzējuši ko neatkārtojamu, nenorāvuši kloķi, nepaspēlējuši pokeru un avantūristiski neapprecējušies. Te ir karte un tagad es atkal dodos baudīt baseinu :*

bunny tail

2009-08-05T21:00:00.002+03:00

iedomājies - naktī parks pilns ar zaķiem. Sastingst dažādās pozās kā mazas statujiņas un klusi šķiļ zāli.

2009-08-05T03:35:00.002+03:00

Šodien atklāju sev baseinu. Ilgu laiku man prasīja saņemties un izstiept savu pakaļu līdz baseinam, jo mani joprojām nepamet pārliecība, ka es te varu pazust. Jocīgi, jo man nekad nav bijusi problēma apgūt jaunas vietas. Sāku ar to, ka izrādījos vienkārši par stulbu (vai par apjukušu), lai saprastu, ka vārtiņi var vērties ne vien stumjamvirzienā, bet arī velkamvirzienā. Jaukie bērni mani ielaida. Ak dievs - stulbā tante nemāk vārtiņus atvērt. Bērniem bija lielisks tēvs...vai vectēvs..lai nu kā, lielisks nevis sievieš-vīrieš uztverē, bet nebiju nekad vēl redzējusi, ka var tik labi mācīt peldēt. drīz viņi aizgāja un...jā, visa baseina valstība palika manā rīcībā. Pirms tam es laiski gulšņāju vienā no tiem sauļošanās krēsliem ar grāmatu (jā, starpcitu grāmata - labākā, ko pēdējā laikā esmu lasījusi, paldies mātei, absolūti lieliska valoda un stils, paldies arī labam tulka darbam...nu es pilnīgi noteikti daudz ko ieguvu izlasot to grāmatu. Keita Atkinsone "Neredzamo stundu muzejs".). Arī krēslā mani jau pamazām pārņēma absolūta saulaini silta labsajūta, paspēju jau zināmā veidā iemīlēt trokšņainās lidmašīnas, kas nesās pa pāriem uz kādu mistisko bāzes kuģi kaut kur okeānā. Ģimenīte aizgāja un tad es lēnām, izbaidot silto šūnakmeni (vismaz man gribētos to tā saukt) zem pēdām, soļoju uz baseinu...ooo, pasakaini, baseins...man vienai...zini, kā filmā vai seriālā par skaistajiem un bagātajiem..lēni un cienīgi pa caurspīdīgi zilu ūdeni no viena gala līdz otram, un apkārt palmas. Tā sevi izaicini katru reizi - sakarsējot ķermeni saulē, lai pēc tam igremdētu dzidrajā ūdenī. Tik vien man vajadzēja, lai mana diena būtu pilnīgi izdevusies. Un tieši tā man to visu vajadzēja - pilnīgi vienai. Līdz tam es jau esmu nogaršojusi gabaliņu LA - Holivudu, neielaižoties avantūrās, ko tur piedāvā un saglabājot veselo saprātu (lūdzu - tūre gar zvaigžņu mājām un nofočējies ar spaidermenu, un ienāc vaska figūru muzejā, un atstāj savu naudu mums), Beverlihilsu (hmm...māja, māja vēl māja un te vēl viena māja) un Santa Monica pludmali...filmās viņu var redzēt, tur uz mola (nu nav tas īsti mols...laikam to dēvē par "pier")tāds panorāmas ritenis, un vēl visu ko, kas ir skaisti un viss liek justies kā filmu tēlam. Apsveicu ar 4iem rītā, man tagad ir 6i vakarā...skaistu dienu!

2009-07-31T02:32:00.002+03:00

Tweeter ir man pārāk stilīgi...es varu tev šeit pateikt to pašu - pikantie vistu spārniņi Hooters ir gardāki par nepikantajiem un vakar vakarā es beidzot atzinu, ka ir viens alus, ko es spēju iedzert - Bud Light. Palmas, roņi, delfīni...tas viss ir skaisti un man ir apdegusi visa mugurpuse...

wake up

2009-07-21T21:17:00.003+03:00

Kelis - Suspended *

*tikai braucot pa Valdemāra ielu mašīnā, pirmo reizi sadzirdēju - wake up, wake up, bitch...Dziesma tāda narkotiska, jā, tādas man patīk. Varētu vārtīties vīraka dūmiem piekūpinātā istabā pa gultu pie šī.

2009-07-21T20:58:00.002+03:00

Aiz loga ir varavīksne, kas beidzas (vai sākas) tepat blakus uz ielas. Tur ir tas naudas pods? Man ir jāuzrok asfalts?! Jā, Katrin ir taisnība - kaut kas skaists ir tādā vasaras lietū, īpaši, kad vēl nedaudz spīd saule, un gaiss tad kļūst īpašs.

2009-07-15T19:50:00.002+03:00

nu, kad es tev to saku - visas mūsu problēmas sākās momentā, kad cilvēks nolēma nostāties uz divām kājām. Nu kaut vai tīri fizioloģiski un anatomiski :P

Mūzika: Kelis Ft. Cee-Lo - Lil' Star

2009-07-12T21:52:00.002+03:00

pēdējās dienas veiksmīgi nododos kam tādam, ko es varētu cēli saukt BULLSHITs..pagaidām labi. ja man vēl dotu dažas dienas, es kļūtu jau pārāk lieliska. Mums bez tam tapa dziesma. Apkārtējai situācijai vienkārši un eleganti pieskaņojamā - Pupi!

2009-07-04T22:41:00.004+03:00

Liepājā ir jauki, kā parasti un šeit ir arī jaukas atmiņas...nu gandrīz uz katra soļa. Joprojām šķiet, ka šeit (es domāju LV) neviena vieta nerada tādas izjūtas...un jūra..joprojām šalc tik maģiski. Tanī brīdī it kā sliktās lietas zaudē skaņu un spēku manā galvā un es atkal saprotu, ka nespētu nomainīt šo jūru pret citu.

...

2009-06-28T21:15:00.002+03:00

Zini es te klusēju kādu laiku..
Augstskolā Prof. V. Liguts beidzot mums nodarbībās pateica lietu, kuru es tik sen gribēju no kāda gudra cilvēka dzirdēt. Tas bija apmēram tā - Labāk paklusēt, paklausīties un padomāt nekā lieku reizi runāt. Es kaut kā vienmēr esmu domājusi, ka tieši tā arī ir..nu kādēļ man jāspļauj ārā kaut kas par ko es neesmu pārliecināta. Vispār tas cilvēks stāsta ļoti daudzas interesantas lietas, vienmēr bauda uzsūkt šīs zināšanas..Nu bet šoreiz te es klusēju ne jau tādēļ, ka neesmu pārliecināta, bet tieši pretēji - esmu pārliecināta, ka neko labu un/vai interesantu nevaru šeit atstāt. Sesija ir gandrīz galā, man te pēdējā tāda minstināšanās sanāk, bet tu nojaut, ka es nesaku tev visu un tāpēc arī noklusēšu šis kavēšanās iemeslu. Patiesībā, pieļauju, ka tevi tas pat neinteresē. Lai nu kā, es tomēr pagaidām zinu, ka es esmu stipra un galvā man ir tieši tas un tādā salikumā, kam tur jābūt..es teiktu, ka pat vairāk nekā dažam labam citam manā vecumā. Dažas nejaukās un grūtās lietas, kas mani vajā pēdējo mēnesi, brīžos, kad varu ievilkt elpu, liek apzināties manu patieso vērtību, bet kaut šī apziņa nāktu vieglāk. Skrienu ap dīķi, nu jau gandrīz tik pat labi kā vecos laikos. Tāpat es tagad zinu, ka pēc katra labā mirkļa seko slikts....pēc tā atkal labs un tāpēc jāskatās uz priekšu nedaudz tālāk par tā sliktā mirkļa beigām...

2009-06-07T00:43:00.002+03:00

Dažreiz šķiet, ka atsvešināties ir pavisam vienkārši. Varbūt tieši tāpēc tas mani baida. Tālums - viens no lielākajiem ienaidniekiem. Tad pienāk kaut kāds brīdis, kad klusums traucē un šķiet labāk nerunāt, ja nav ko runāt, jo tā jau runats tiek maz. Un tā var nerunāt, nerunāt...pēkšņi tu saproti, ka VAR nerunāt. Pāri tam biedējošs vispār ir fakts, ka es tāda varu būt...zini, kaut kādā ziņā mans vārds patiešām ir tik trāpīgs, jo es nevaru nejust. Nu kā tas būtu dzīvot bez emocijām?! Tukši! Esmu bailīgs dzīvnieks, tā lūk, bet šinī gadījumā tas tik ļoti skar kaut ko, kas ir dārgs. Es varbūt gribētu mazu glābšanas vestīti...vispār ļoti gribu atpūsties, jo prāts ir vienkārši kā nokaitēta drāts..

2009-06-03T11:39:00.002+03:00

...lūk, kaut kas, kas man pavisam noteikti patīk..

Road Runner

2009-05-25T19:04:00.002+03:00

deadmau5 kaskade i remember vocal mix

Es klausīju savam mīļajam padomdevējam un trakākā beša brīdī devos skriet. Tā tur augstāk ir lieliska dziesma, kad saulainā pēcpusdienā rikšo caur parku. Nu vismaz man skanēja austiņās un ļāva kaut kur aizlidot. Un kā bonuss visam, pēdējā trešdaļā man piebiedrojās divi mazi puišeļi un suns, kuru, starpcitu, sauca Horda, bet to jau sapratīs tikai mani kolēģi. Šie trīs bija varen priecīgi skriet līdzi un gribēja jau vēl vienu apli...zini, tad es sajutos kā finišētu maratonā, kopā ar lieliski uzmundrinošiem faniem.

asara

2009-05-20T19:35:00.002+03:00

..laikam..ja es būtu kopā ar tik pat emocionāli atvērtu cilvēku kā es, notiktu katastrofa, pārāk aktīva reakcija, pārāk ātra izdegšana..bet tomēr tik ļoti reizēm tā gribētos..bet var būt, es tad saprastu, cik tas patiesība ir stulbi un lieki, un apnicīgi izrādīt savas sajūtas un mēģināt ietīt otru savā mīlestībā. Šovakar nogurums savāds - raudiens nāk un miegs. Var būt tāpēc, ka iekšā joprojām kādā kaktā ieperinājusies vientulības sajūta..zini, kā tāds bomzis papīra kastē pagrabā. Viņa man ausī čukst tukšumu..nevis tādu vieglu un labu, bet smagu..
...labi, labi...es esmu stipra meitene

2009-05-16T17:50:00.001+03:00

krūtis šodien tik jaukas, ka nevilšus ik pa brīdim pieskaros tām

2009-05-15T22:32:00.002+03:00

Zini, es drīzāk esmu no tiem cilvēkiem, kas tādu pasākumu kā Eirovīzija uztver kā komēdiju šovu. Ja nu skatos, tad, lai pasmietos par visu to balagānu. Nu ir jau gadījies arī kaut kas klausāms. Bet tad nāca šī gada otrais pusfināls ar norvēģu-krievu puisīti Alexander Rybak un pirmo reizi dziesma iesēdās no pirmās takts. Tāda sirsnīga un dzied viņš tā, ka var noticēt katram vārdam. Laikam trāpīja mērķī, jo nelaiž vaļā visu dienu - skan un skan galvā.
Nu palaida gan mani vaļā dzemdniecības "pelnītās" atstrādes laikā, kad pār manu ķermeni valdīja pilnīgas dusmas, negaidīts stress un vēl dažādas ne visai patīkamas izjūtas. Es neiedziļināšos stāstos, kā viss notika, bet tikai lieku reizi sapratu, ka nevaru ciest, kad mani padara par muļķi, jo tāda es pavisam noteikti neesmu. Labi, bet viss beidzās normāli, varu tagad sākt gatavoties lieliskajam eksāmenam otrdien. Laikam lieki teikt, ka tagad dzemdniecība man maigi sakot šķebina...nekas, otrdien taču tas beigsies.

maziņš

2009-05-14T19:16:00.003+03:00

Annie Lenox - Why

Annie ir, pēc manām domām, viena no talantīgākajām un "paņemošākajām" personībām. Tā domāju ne tikai tā dēļ, ka patīk mūzika, bet patīkami lasīt arī biogrāfiju - tāda gudra un stipra sieviete. Es tagad īsti netieku vairs galā ar savām emocijām pašlaik un jūtos nogurusi un īgņa, bet dziesma...skaista un ļauj nedaudz palidot

2009-05-09T05:10:00.003+03:00

šis ir lielisks laiks no rīta, kad putni dzied kā traki un debesis nedaudz krāsojas. Es vienkārši guļu gultā un klausos un,ja ieklausās var dzirdēt kaut kur suņus rejam, kaut kur tādu putnu, kuru caur dienas kņadu nedzird. Skaistu tev dienu.

2009-05-07T18:06:00.001+03:00

you`re my favourite music

2009-05-02T22:24:00.003+03:00

Sēdēju mīļajās "Karotēs"..hmm..pagājušonedēļ. Pēc ilgiem laikiem aizgāju prasīt personālam, kas ir tas, kas skan. Mūzika, nez vai vārdi, bet drīzāk notis, satur sevī tieši to, kas notiek manā galvā. Tur gan pēdējā laikā nenotiek daudz, bet to pašu mazumiņu es varētu mēģināt izteikt ar dažādu mūziku. Šovakar ik pa brīdim pieveru acis, lai saņemtos, paprasu, lai pārslēdz romantiskās filmas uz ko trillerīgāku, neslēpju no vecākiem, kas notiek manā galvā un dzeru portvīnu. Nu jā, tad es sameklēju video...un video muļķības pakāpe gaužām arī saskan ar manu intelektuālo portretu šovakar..

2009-04-30T21:49:00.000+03:00

Es augu un sapratu :) dažreiz tāda saprašana ir jauka, ja tu saproti labas lietas. Es atvilku sevi mājās, jo noguru kā zirgs, bet nogurums tāds labs un sēžot dīvānā, šķirstot žurnālu sapratu, ka es negribu nekādas eksotiskas vietas, es negribu nekur prom, es gribu paceļot tepat pa Latviju, jo te ir daudz skaista, vajag tik redzēt. Un tas nenozīmē, ka man zudusi vēlme tiekties kaut kur tālāk, es tikai pēkšņi sajutu baigo mīlestību pret šo vietu, pat ja brīžiem liekas, ka te ir pilns ar sūdiem...tā ir laba un jauka sajūta

2009-04-22T21:05:00.001+03:00

Tikko pamanīju, ka pēc dienas pastaigas man sārti vaigi un piere nedaudz. Jauki.

2009-04-22T19:20:00.002+03:00

Rīt sākas dzemdniecība. Zini, man tās ir kā zobusāpes. Skaidrs jau, ka jāiet un jādara, bet..man nepatīk tās plīstošās sievietes. Nē, nu ne jau pašas sievietes, bet process

Laikam sākās kaut kāda bezjēga. Aiz loga saule un pavasaris, bet iekšā pēkšņi tāds kamols. Atceros to sajūtu no bērnības. Un tas kamols liek arī pamošanās gadalaiku uztvert kā tādu vakuumu, kā pieelpotu mazu telpu ar dūcošām dienasgaismas spuldzēm. Man atkal virsū uzkrita mani 22. Tas taču nav daudz, galīgi nē, bet tas ir pietiekami. Man ir pazudušas kaislības. Šķiet, ka tās kaut kur izkritušas. Un dažreiz es domāju vai tā tam jābūt, ka atļauju sev tikai sapņot par mīlēšanos parkā vai jeb kur..bet tā spontāni(nepārproti, te runa nav par tikai mīlēšanos, šķiet daudzās lietās tāds sausums iestājies). Un kad es nākšu pie prāta (vēlams tuvākās pusstundas laikā), es atkal būšu uzticīgākā un pacietīgākā meitene. Man noripoja divas treknas asaras..tieši divas, katra pār savu vaigu. Es pati esmu sev saimnieks, es pati izvēlos spēlēs noteikumus..nu gandrīz pilnīgi pati..vismaz šos noteikti es esmu tieši tādus arī izvēlējusies. Šķiet, sāk atgriezties prāts. Tas nenozīmē, ka man nav žēl, bet tikai to, ka es atkal varu valdīt pār sevi un patiesībā - es iešu dušā - tur neviens neredzēs, ka es esmu raudājusi

Music: Madonna - Miles Away

2009-04-10T18:54:00.003+03:00

šis, man domāt, komentārus neprasa

2009-04-08T14:50:00.001+03:00

Tā, lūk! Citi mājās brauc ar pārtikas somām, es - ar neķītrām domām. Braukājos autobusā, bet galvā bordelis kaut kāds un vai par to būtu jākaunās?!

I Want You

2009-04-06T20:28:00.003+03:00

Tie, kas mani zina tuvāk, zina, ka man ir zināma kaislība uz apaviem. Šodien manai apavu saimei pievienojās jaukas "balerīnas"...apaļdegunainas kurpītes ar lielu lakādas pumpu uz deguna. Es šodien atklāju riebīgajā Maximā garšīgus banānu čipsus, kas ir ar šokolādi un sezamu - kārtējais lētais draņķis, ko man labpatīk grauzt. Un visam pa virsu es taisos dušā baudīt šokolādes un mandeļu dušas želeju. Summa visai sievišķīga. Bet to, ka esmu sieviešcilvēks, es nekad neesmu noliegusi. Pa logu lūr defektīvs mēness..izskatās pēc dzēšgumijas, kam viena mala nodzēsta. Vai arī pie tevis ir tāds mēnesis, tik pat zinātkārs un skaists. Zini, pavasaris varbūt tieši tāpēc ir tik jauks, ka tik īss. Mēneši it kā piešķirti tik pat, bet tas, ko es saucu par pavasari, ir tik īss, ka apnikt nepaspēj.

Music: Kings of Leon - I Want You

skaistums

2009-03-25T21:37:00.002+02:00

Skaisti, protams, ir tas, ka es beidzot aizgāju uz psihiatrijas pulciņu. Gandrīz tik pat skaisti ir tas, ka mans deguns veica viltīgo triku - kad nosēdos, lai rāmi klausītos prezentāciju un uzvestos klusu, viņš, maita, vienā pusē aiztaisījās ciet. Nē, nē, ar to vien nepietiek. Saprotot to, ka man nav kabatas lakatiņu (jo man jau vispār nav arī iesnas) un es nevaru kontrolēt procesus, kas notiek degunā, jo viņš ir ciet, tas sāka tecēt. Mokoši - nācās ik pa brīdim šņaukāties. Šņaukāšanās man baigi nepatīk un no citu puses parasti var traucēt...nu no manas puses tātad vēl vairāk. Nebūsi kļūdījies, ja uzminēsi, ka tiklīdz sanāksme beidzās un es varēju ķerties pie deguna izšņaukšanas un klusas, cūciskas šņaukāšanās slepeni, deguns protams bija pilnīgi vaļā - it kā nekas nebūtu bijis. Pašlaik viņš man uzlicis vēl vienu pārbaudījumu - nekontrolējama tecēšana un šķaudīšana. Tas jau būtībā ir vislabākais ko viens cilvēks var vakarā darīt - mēģināt aizbāzt degunu. Ak, jā, bet, runājot par skaistumu, pats skaistākais bija satriecošā beibe, kas sēdēja man priekšā. Ieradās visa tāda stilīga (sanāk, ka kāda MF 5. kursa studente). Nu es pat nosākuma novērtēju izskatu par labu esam...nu kamēr tuvāk neapskatīju. Mīļās meitenes...nu labi, sievietes,...kāpēc, ak, kāpēc jūs tā darat?!!! Labi, es arī grēkoju ar solāriju. Nu lai nu kā es to vēz
īti audzētu vai neaudzētu, bet tā krāsa jau tomēr man no "iekšām" nāk un es neko nepielīmēju vai neuzkrāsoju. Nu labi, niekojos ar matu krāsu, bet kāpēc vajag tās kilometru garās skropstas (jā, jā, man vienkārši skauž, jo vienmēr visi izteica komplimentus par manām dabīgi garajām)...nu tas taču velk uz kiborgu, transvestītu un citplanētieti. Es vēl domāju, ja daba nav devusi, pieliek tā, lai izskatās, ka ir devusi, bet, ziniet, šitādas daba nedod, ka es jums saku. Un tad vēl tā ādas krāsa. Ev, es arī esmu tādā krāsā. Mums. starpcitu, šodien endokrinoloģijā bija viena paciente - jauna sieviete ar Kušinga sindromu (meklē pats, kas tas ir)..un, zini, ārstiem bija problēmas ar apskati, jo tante vienkārši mulate. Es vienmēr domāju - a, kā šitādai dzelti konstatēt? Tikai pēc acīm? Nu labi, tātad paliku pie skropstām...ā, nē, pie ādas. Nu jā un tad man vajadzēja viņai pakausī skatīties - melni mati...un nepatīk man, kad var redzēt, ka matos visādi draņķi saziesti un nav kādu dienu vai divas mazgāti ārā. Un tad viņa ik pa brīdim klanās, knosās kaut ko. Es domāju nu kaut ko dara. Nē, viņa vienkārši brutāli mieg ciet un klanās, bet labākais sākās pēc tam. Sapratusi, ka nevar jau gluži tā aizmigt, viņa sāk bakstīties gar matiem un pēkšņi man grupasbiedrene piebaksta un saka: "Tu redzēji, viņa tikko noplēsa matu šķipsnu un pielipināja atpakaļ?!" Un pēc brīža - jā, viņa to patiešām dara! Viņai garie mati pie pakauša ar kaut kādiem lipekļiem pielikti. Ak, jā, viņai bija arī neatņemamie akrila nagi, žēl tikai, ka ne ļoti gari. Ō, es iedomājos vīrieti, kurš beidzot nocopējis superīgo beibi..un tad viņa mājās noņem savus garos dievietes matus, kas turās uz "ļipučkas", novelk polster-polster-polster krūšturi, noņem kosmētiku. Labi, nebojāšu tavas fantāzijas par dzīvību no citas planētas. Kā es mēdzu teikt - nē, nē, man jau patīk!!

mūzikas skaņas

2009-03-24T21:53:00.002+02:00

Tad, kad apkārt norima viss fanošanas prieks, arī es beidzot pavilkos...šodien visu dienu galvā skan. Tas laikam atspoguļo to, kas tur notiek

Kingd of Leon - Sex on Fire

2009-03-24T15:20:00.004+02:00

Radies ieradums sevi apdāvināt ar jocīgām grāmatām, pat, ja tās dažreiz maksā nedaudz neadekvāti, nu kā jau ārzemju grāmatas pie mums. Šodien nespēju atturēties nenopirkusi šo

Vairāk par grāmatas autoru un saturu vari uzzināt šeit

meitene

2009-03-23T15:46:00.002+02:00

No rīta nedaudz baidījos un biju īgņa. Nu nepatīk man situācijas, kad "viena tante teica" un neviens īsti nezin, kāds tad tas jaunais cikls būs, runā tikai, ka pasniedzējs kādam salicis neieskaitītu. Nu beigās sanāca, ka viss ir tīri labi un skaidro tas džeks arī ļoti saprotami.
Šodien jūtos labi, vieglāk. Varbūt tāpēc, ka beidzot praktiski vesela un varbūt arī tāpēc, ka gaisā pavasara elpa, krokusi un sniegpulkstenītes pie mājas saplaukuši. Vēderā ķīselis. Ai, tā gan ir viena tāda lieta, ko es ļoti cienu. Un visubeidzot - ir ļoti jauki pamosties no rīta kādu ļoti, ļoti mīlot.

Music: Nitin Sawhney - Falling

2009-03-16T21:08:00.004+02:00

Man patīk pieķerties mūzikai. Un nu jau kādu laiku pilnīgi nejauši esmu pieķērusies šai...nu, ja protams šī vieta atļaus man tev to parādīt.

tā..

2009-03-08T22:31:00.002+02:00

Adele - Make You Feel My Love

arlabunakti :*

2009-02-22T20:48:00.001+02:00

jocīgi...es esmu iemācījusies sevi novērtēt

2009-02-19T22:43:00.003+02:00

novilku sev veselu kaudzi ar U2 video. Kaifs pilnīgs...es te arī gribēju vienu skaistu ielikt, bet nu nelādē man iekšā, bet vari paskatīties to šeit

2009-02-19T20:50:00.002+02:00

kopš manā virtuvē iemitinājies jaunais draugs - blenderis, es pilnīgi izbaudu augļu kokteiļu prieku...banāni, kivi, vīnogas un vēl, un vēl. Ārā ir auksts un ziema apriebusies - tuntulēšanās man nav nekāds prieks. Man ir daudz emociju, bet nejūtu pēdējā laikā bailes vai varbūt vairs neatpazīstu tādas ikdienišķās bailītes, vai varbūt neviens neliek braukt ar riteni vai runāt auditorijas priekšā..., vai likt eksāmenu. Nu bet tās emocijas, jā, viņu ir daudz...bez prieka un iemīlēšanās vēl arī apjukums un zināma bezspēcība. Viss tādā līdzsvarā sanāk, labās pret sliktajām, bet kopā manī visa par daudz. Un vēl, man šķiet man gribās apskaut un samīļot veco tēvu, jo nupat šis it kā nedaudz diktatoriskais un stiprais cilvēks brīžiem šķiet nodzīts uz ceļiem. Tas atkal ved pie domas, ka sabiedrība izveidojusi priekšstatu "boys don`t cry", bet kas teicis, ka tam vīrietim jānorij visi pārdzīvojumi. Šis man traucē dažreiz arī attiecībās - kamēr ir labi, viss ir labi, bet slikti - tāda faila mums vienkārši nav.Var jau būt, ka kādam man ir jāpierāda, ka slikti nekad nav...nez, nez...es domāju, ka emociju pieturēšanai, pat, ja kāds no vīriešiem man teiks, ka neko nepietur un tas brīžiem neprasa piepūli, ir zināma loma tanī, ka veči mirst ātrāk. Vienkārši daži to sublimē agresijā, citi vēl kaut kur, daži padara sev galu, citi, paši neapzinoties, iedzīvojas dažādās veselības problēmās...Un emocionalitāti var savienot ar vīrišķību, tas pat šķiet vienkārši ļoti jauks savienojums. Ir jau arī savs labums - man citādi nebūtu par ko parunāt šovakar. Sākās jau viss ar to, ka es tikai gribēju pastāstīt, ka vētra manī.

fak jū

2009-02-17T17:48:00.002+02:00

..es lieliski progresēju - no attiecībām reizi divos mēnešos esmu nonākusi līdz attiecībām reizi gadā. Pa vidu nelielas konvulsijas ar attiecībām it kā pastāvīgi, bet drīzāk jau reizi nedēļā. Un ziniet, tā ir pie tam absolūta monogāmija no reizes līdz reizei. Jāatzīst, ka nevilina doma nokrāpties. Un šoreiz pilnīgi sprāgst ārā - es taču esmu tikai cilvēks, gribu sevis cienīgu mīlu, bet es jau patiesībā neesmu TIKAI cilvēks, es esmu es...ES grib kaut ko skaistu, kaut kas skaistais ir aizbēdzis pāri jūrām un okeāniem un, var gādīties, arī aiz trejdeviņiem kalniem. Tā es pūšu ik pa laikam (nē, es nevemju), pūšu tā kā tie hanteļu cilātāji, tā es te turos.

2009-02-17T17:21:00.001+02:00

forši, ka Keitai Mosai beidzot ir tāda pati figūrā kā man..

Rocket Man

2009-02-16T23:06:00.004+02:00

...mazais draudziņ, kad tu mani nākamreiz satiksi, es būšu tapusi par pacietīgāko un mierīgāko dzīvesgudro radījumu zemes virsū. Šodien pavadīju pusstundu liftā, šķiet, kaut kur starp trešo, ceturto un piekto stāvu. Nē, es neesmu iesācēja un tas nebūs mans rekords, esmu pavadījusi liftā vairāk kā stundu, toreiz kopā ar tēvu, šoreiz kopā ar piesvīdušu sporta tērpu (jā, es arī svīstu dažreiz) un maisu ar paiku. Lifts ir brīnišķiga vieta, gandrīz tik pat laba vieta pārdomām kā tualete. Mūsu lifts pat vēl vairāk, jo tas ir tāds labs kvadrātmetrs, kura centrā tu vari stāvēt un risināt pasaulīgo domu. Vēl es divreiz pavicināju dūri un teicu: "nē, nu tu esi vienkārši foršs vecis!". Stresa nekāda, nama pārvaldnieks gan centās - stāvu liftā un dzirdu, ka viņš saka manam vecamtēvam, ka jāpamēģina izslēgt un ieslēgt liftam strāva, bet pateikt, ka varbūt nevajag man šoka terapiju jau nevaru. Tumšs un mēms lifts nav foršs. Tanī momentā es kvadrātmetra centrā stāvēju jau aptuveni minūtes piecpadsmit. Vēl pēc desmit minūtēm, paldiesdievam, gaišā liftā, atbrauca meistars, kurš devās augšā un piekļuva lifta motoram un nedaudz mani paraustīja un parūcināja liftu. Jāatzīst, ka tas bija visnejaukāk. Bija tā multene "Ghost Busters". Tur, cik atceros bija tādi nelāgi gadījumi, ka spoki ielīda kaut kādās ierīcēs. Nu lūk, tāda ir sajūta tādā liftā, kas nēsājas augšā un lejā pa mazam gabaliņam, bet durvis vaļā neveras. Visbeidzot lifts no sirds sāka nesties kā man likās lejā un es gaidīju vareno sadursmi ar zemi, bet izrādījās, ka braucam augšā un durvis pat atvērās. Izgājusi ārā, es vēl pamatīgi sabijos no satraukušās ōmes, kas iznāca mani sagaidīt. Bija jau neslikti - ēdiens un diezgan silts, bet ziniet - labāk tomēr dzīvot plašākā telpā.
p.s. ā, nu un tagad mums kādu laiku būs ikdienas kardiotreniņš, jo lifts paziņots par sabojājušos..

2009-02-15T19:11:00.002+02:00

priecāties kopā ar mani!

2009-02-15T16:56:00.002+02:00

nu tā, vakardiena pagāja bez izsapņotās rožlapiņu gultas un kaislīgās mīlas nakts, kas nozīmē, ka kāds man kaut ko ir parādā :P bet man bija jauka apreibšana ar labām draudzenēm un spāņu puisi...spāņu angļu valoda ir tik savāda, smieklīga...un dažreiz nesaprotama pavisam, jo viņi runā ļoti ātri. Aizbraucām uz Jelgavu, ledus skulptūrām, saīgām par ieejas maksu, jo citus gadus nebija tādas vispār, līdz ar to arī viss pasākums zaudēja...lai gan ne, man šķiet tur nebija šarma, jo visam tēma bija "Galaxy of love" - sacirstas bija sirsniņas un tādā stilā. Vienīgi bija jauka tāda cūkumamma ar sivēniem uz muguras. Braucām atpakaļ un saēdāmies sieru, tomātus un torti...un šampi. Gulēt trijatā ir labi un ir jauki pamosties, vārtīties un pļāpāt, bet pēc tam cept pankūkas un vēl nedaudz pavārtīties. Šī vispār ir bijusi visai pilna nedēļa. Paldies par uzmanību.

2009-02-10T22:42:00.002+02:00

es tikai gribēju pateikt, ka man šobrīd ļoti bail. Šeit un tagad, jo nav kur īsti citur pateikt un sadalīta baile ir dažreiz vieglāka. Ziniet, bail būs laikam vēl kādu laiku...tik sen tik ļoti nav bijis..

apelsīns

2009-02-05T22:53:00.002+02:00

Ingrid Michaelson The Way That I Am

Take me the way that I am

p.s. paldies Katerīnai
p.s.2. nopauzē taču to iepriekšējo dziesmu !

Shodienas sajuuta

2009-01-30T17:28:00.002+02:00

Katy Perry Thinking Of You

free music downloads | music videos | lyrics

Dienās, kad es nejūtos saistību cilvēks mani valdzina doma ierasties vakarā un pazust no rīta, atstājot sevī lieliskas nakts sajūtu un tā dēļ nelielu reibumu...un varbūt zinot, ka tā nav pēdējā reize, gaidot nākamo..Ziniet, tiem rītiem ir tāds šarms un nedaudz izpūruši mati un domas, samulsis smaids un neķītrs sārtums vaigos..

2009-01-22T22:28:00.002+02:00

Nu ellīte pierimusi, bet manī jau jauna kņudoņa - teikšu godīgi - es izkastrētu bez narkozes un anestēzijas visus tos "jaunos vecākus", kuri piedzimstot bērnam steidzīgi atdod dzīvniekus. Jāatzīmē, ka īpaši cieš kaķi(vinkārši draugiem.lv pacēlās tēma). Nu un tad aug visi tie sterilie, alerģiskie bērneļi. Fū, riebjas, atklāti sakot. Un bērnam vajag pilnīgi noteikti neļaut dzīvniekus aiztikt, jo tie jau ir neadekvāti un agresīvi pat. Man jau šķiet, ka neadekvātuma un tupuma ziņā mūsu sugu nekas nespēj pārspēt. Mums tikai instinktu attaisnošanai kāds piešķīris tādu lietu kā saprātu, tikai nemākam līdz galam izmantot...nu, piemēram, kā ōme ar plaukstdatoru vai vēl kādu no brīnumrīkiem - nu visas "extras" jau nekad neapjautīs, tikai dažas standartprocedūras.
Paldies, esmu izlādējusies.

bēgšanas plāns

2009-01-22T20:36:00.002+02:00

Es tikai saprotu, ka, tad, kad notiek patiešām "sūdi", tu iemācies uztvert visu citādi. Pašlaik, un ar to es domāju tieši šo brīdi - 20:37, es nedaudz smoku tajos '''sūdos". Un droši varu teikt, ka viena no "most hated" frāzēm manā mūžā būs: "Mums taču vienam otru jāatbalsta un vienam uz otru jāpaļaujas." Nupat es esmu jau tik ļoti ļāvusi uz sevi atbalstīties, ka paliek bailes, kas no manis sanāks. Tā ir tāda sasodīta frāze, kas tiek izmantota izdevīguma mirkļos. Nu jā, godīgi sakot, būtu labi, ja tagad virs manis parādītos helikopters ar izlaistām kāpnēm, es vēl neesmu atradusi citu ceļu kā aizbēgt.

2009-01-20T23:46:00.003+02:00

pie mammas mājās ir ļoti labi, vienmēr. Te vienmēr ir miera osta un tāda mīļa brīvība, te es varu arī aizbēgt un paslēpties no lietām, kas mani baida. Nu lai nu kā, es iedomājos to, viegli pārbraucot ar nazi pār maizes šķēli, taisot vakara majonēzes maizīti. Un es iedomājos, ka laikam tas, ko man tagad visvairāk vajadzētu ir, tagad banāla frāze, bet piepildīt sevi ar mīlestību... nu tā līdz ausīm. Smērējot to maizīti mammai, es domāju, ka ir tik bezgala jauki smērēt maizīti kādam ļoti mīļam cilvēkam, es ļauju sev noticēt, ka tad kaut vai šī nieka maizīte ir piepildīta ar mīļumu. Tā es gribētu darīt visu vai kaut vai darīt to biežāk.

2009-01-17T16:58:00.000+02:00

Gribētos līgavas kleitu...nu pat bez saistībām...vienkārši tāpēc, ka skaisti...vienkārši tāpēc, lai kaut vai pavārt'tos pa gultu vai, vēl labāk - pa ziedošu pļavu

2008-12-27T22:57:00.002+02:00

Ziemassvētki silti, pateicoties ģimenei. Jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk saprotu un sajūtu, ka ģimene ir ļoti, ļoti svarīga. Jā, tie cilvēki var nodarīt arī pāri, bet tas nav ļaunu gribot, drīzāk pārliekas rūpes. Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk man žēl, ka neesmu pavadījusi vairāk laika ar vecākiem, cenšos tagad atgūt to, jo vecāki man ir kolosāli. Citādi Ziemassvētki šogad ļoti sāp. Tagad tik ļoti, ka vajadzēja uzrakstīt. Esmu vīlusies sevī un ne tikai, bet mans raksturs, cerams, kā vienmēr, neļaus man vilšanos saglabāt ilgi. Labais ir tas, ka katrs šāds gadījums ļauj labāk iepazīt sevi. Esmu atklājusi, ka nereti mans ķermenis daudz vairāk man pasaka priekšā nekā mans prāts. Es, piemēram, kā mums to skaidroja - somatizēju. Nu vienkārši kolosāli man tas sanāk. Nu katrs jau vairāk vai mazāk tā dažreiz reaģē uz kreņķi. Nu man šodien grūti paiet, bet tas viss notiek manā prātā. Man šķiet ir ļoti svarīgi apzināties un saprast, kas ar tevi notiek - vieglāk tikt galā. Pat, ja nepieciešams kāds neliels rituāls. Man tā ir duša.
Šogad divi jauki kaķubērni ieguvuši pie mums mājas. Tādu cilvēkbērna cienīgu sajūsmu par eglītes pušķošanu negaidīju nekad. Jāstaigā apkārt, jālūr, jāpalien zem egles un jāķeksē zari, bet pēc tam jānosēžas malā ar paraugskolnieka seju un jāskatās ar acīm kā apakštasītēm.
Dzīve joprojām ir skaista, vai ne?!

2008-12-18T16:06:00.002+02:00

pietrūkst, ka te nevar music`u un mood`u pielikt, bet īsi sakot, psihiatrija ir lielisks cikls. Var jau būt, ka tas arī no pasniedzēja atkarīgs. Nē, pat pilnīgi noteikti tā ir. Katru dienu pārnāku no slimnīcas mežonīgi smirdot pēc cigaretēm - tāda nu ir viena no vīru nodaļām psihiatriskajā slimnīcā - nav naudas, lai remontu uztaisītu, nu kaut vai, lai sataisītu ventilatoru smēķētavā un ļautu tur strādājošajiem ārstiem nenomirt no plaušu vēža. Ieejot nodaļa, momentā pamanāms cigarešu smogs gaisā, izejot, viss līdz apakšveļai piesūcies ar brīnumaino dvaku. Sapratu, ka pārsvarā cilvēciņiem joprojām ir nedaudz antīka uztvere par visu šo lietu. Es nedomāju tos, kas tur strādā vai mācās. Sapratu, kā nosaukt tos dažus knifus, kas ir man. Nebrīnaties, arī jums ir, katram ir, tas diagnozi vēl neveido un krietni vēl jāpacenšas, lai tiktu līdz īstajai stadijai. Citādi - šodien, pateicoties divām lieliskām dāmām, ļāvos modināt nedaudz ziemassvētku sajūtu. Citus gadus ātri nāca, bet šogad līdz pēdējam brīdim nekādīgi - apkārt nomācies viss, arī cilvēki, bet pašai pārdomas un piekāsiena sajūta. Jā, tāda, ka esmu piekāsusies, bet par to jūs šodien neko nedzirdēsiet, es pietam centīšos viņu dušā noslīcināt. Kaķis arī blakus vibrē. Aizvibrē tad arī to manu draņķi prom!

2008-12-10T21:12:00.001+02:00

Šovakar mācīties galīgi negribu...pat drīzāk nevis galīgi, bet bezgalīgi. Gribu staipīties un niekoties

2008-12-09T16:19:00.002+02:00

Ziniet, Pareizticīgo katedrāle Esplanādē man kādu laiku jau atgādina meduskūku - tāda svītraini kārtaina

2008-12-08T20:54:00.002+02:00

Tad nu mana pārvākšanās...tagad šeit, jo Cibā nu kaut kas īsti vairs nav tik brīvs un jauks, lai gan tur jau protams palicis kāds gabaliņš no manis.

Nu ko šodien sporta klubā iesmēju par ļautiņiem - pirmdiena un sporta klubā nav kur ābolam nokrist, jo ir tāda suga, kas pa sestdienu, svētdienu sarijas un tad nu pirmdien ar milzu apņēmību ieveļas klubā. Nu līdzīga suga ir tie, kas okupē sporta klubu kaut kad sākot no marta - nosportos tad nu savu ziemas riepu. Nu bet par tiem pirmdienas putniņiem - zinu, ka trešdien klubs būs uz pusi tukšāks. Nekas jau sevišķs, bet interesanti..