Skaisti, protams, ir tas, ka es beidzot aizgāju uz psihiatrijas pulciņu. Gandrīz tik pat skaisti ir tas, ka mans deguns veica viltīgo triku - kad nosēdos, lai rāmi klausītos prezentāciju un uzvestos klusu, viņš, maita, vienā pusē aiztaisījās ciet. Nē, nē, ar to vien nepietiek. Saprotot to, ka man nav kabatas lakatiņu (jo man jau vispār nav arī iesnas) un es nevaru kontrolēt procesus, kas notiek degunā, jo viņš ir ciet, tas sāka tecēt. Mokoši - nācās ik pa brīdim šņaukāties. Šņaukāšanās man baigi nepatīk un no citu puses parasti var traucēt...nu no manas puses tātad vēl vairāk. Nebūsi kļūdījies, ja uzminēsi, ka tiklīdz sanāksme beidzās un es varēju ķerties pie deguna izšņaukšanas un klusas, cūciskas šņaukāšanās slepeni, deguns protams bija pilnīgi vaļā - it kā nekas nebūtu bijis. Pašlaik viņš man uzlicis vēl vienu pārbaudījumu - nekontrolējama tecēšana un šķaudīšana. Tas jau būtībā ir vislabākais ko viens cilvēks var vakarā darīt - mēģināt aizbāzt degunu. Ak, jā, bet, runājot par skaistumu, pats skaistākais bija satriecošā beibe, kas sēdēja man priekšā. Ieradās visa tāda stilīga (sanāk, ka kāda MF 5. kursa studente). Nu es pat nosākuma novērtēju izskatu par labu esam...nu kamēr tuvāk neapskatīju. Mīļās meitenes...nu labi, sievietes,...kāpēc, ak, kāpēc jūs tā darat?!!! Labi, es arī grēkoju ar solāriju. Nu lai nu kā es to vēz
īti audzētu vai neaudzētu, bet tā krāsa jau tomēr man no "iekšām" nāk un es neko nepielīmēju vai neuzkrāsoju. Nu labi, niekojos ar matu krāsu, bet kāpēc vajag tās kilometru garās skropstas (jā, jā, man vienkārši skauž, jo vienmēr visi izteica komplimentus par manām dabīgi garajām)...nu tas taču velk uz kiborgu, transvestītu un citplanētieti. Es vēl domāju, ja daba nav devusi, pieliek tā, lai izskatās, ka ir devusi, bet, ziniet, šitādas daba nedod, ka es jums saku. Un tad vēl tā ādas krāsa. Ev, es arī esmu tādā krāsā. Mums. starpcitu, šodien endokrinoloģijā bija viena paciente - jauna sieviete ar Kušinga sindromu (meklē pats, kas tas ir)..un, zini, ārstiem bija problēmas ar apskati, jo tante vienkārši mulate. Es vienmēr domāju - a, kā šitādai dzelti konstatēt? Tikai pēc acīm? Nu labi, tātad paliku pie skropstām...ā, nē, pie ādas. Nu jā un tad man vajadzēja viņai pakausī skatīties - melni mati...un nepatīk man, kad var redzēt, ka matos visādi draņķi saziesti un nav kādu dienu vai divas mazgāti ārā. Un tad viņa ik pa brīdim klanās, knosās kaut ko. Es domāju nu kaut ko dara. Nē, viņa vienkārši brutāli mieg ciet un klanās, bet labākais sākās pēc tam. Sapratusi, ka nevar jau gluži tā aizmigt, viņa sāk bakstīties gar matiem un pēkšņi man grupasbiedrene piebaksta un saka: "Tu redzēji, viņa tikko noplēsa matu šķipsnu un pielipināja atpakaļ?!" Un pēc brīža - jā, viņa to patiešām dara! Viņai garie mati pie pakauša ar kaut kādiem lipekļiem pielikti. Ak, jā, viņai bija arī neatņemamie akrila nagi, žēl tikai, ka ne ļoti gari. Ō, es iedomājos vīrieti, kurš beidzot nocopējis superīgo beibi..un tad viņa mājās noņem savus garos dievietes matus, kas turās uz "ļipučkas", novelk polster-polster-polster krūšturi, noņem kosmētiku. Labi, nebojāšu tavas fantāzijas par dzīvību no citas planētas. Kā es mēdzu teikt - nē, nē, man jau patīk!!
īti audzētu vai neaudzētu, bet tā krāsa jau tomēr man no "iekšām" nāk un es neko nepielīmēju vai neuzkrāsoju. Nu labi, niekojos ar matu krāsu, bet kāpēc vajag tās kilometru garās skropstas (jā, jā, man vienkārši skauž, jo vienmēr visi izteica komplimentus par manām dabīgi garajām)...nu tas taču velk uz kiborgu, transvestītu un citplanētieti. Es vēl domāju, ja daba nav devusi, pieliek tā, lai izskatās, ka ir devusi, bet, ziniet, šitādas daba nedod, ka es jums saku. Un tad vēl tā ādas krāsa. Ev, es arī esmu tādā krāsā. Mums. starpcitu, šodien endokrinoloģijā bija viena paciente - jauna sieviete ar Kušinga sindromu (meklē pats, kas tas ir)..un, zini, ārstiem bija problēmas ar apskati, jo tante vienkārši mulate. Es vienmēr domāju - a, kā šitādai dzelti konstatēt? Tikai pēc acīm? Nu labi, tātad paliku pie skropstām...ā, nē, pie ādas. Nu jā un tad man vajadzēja viņai pakausī skatīties - melni mati...un nepatīk man, kad var redzēt, ka matos visādi draņķi saziesti un nav kādu dienu vai divas mazgāti ārā. Un tad viņa ik pa brīdim klanās, knosās kaut ko. Es domāju nu kaut ko dara. Nē, viņa vienkārši brutāli mieg ciet un klanās, bet labākais sākās pēc tam. Sapratusi, ka nevar jau gluži tā aizmigt, viņa sāk bakstīties gar matiem un pēkšņi man grupasbiedrene piebaksta un saka: "Tu redzēji, viņa tikko noplēsa matu šķipsnu un pielipināja atpakaļ?!" Un pēc brīža - jā, viņa to patiešām dara! Viņai garie mati pie pakauša ar kaut kādiem lipekļiem pielikti. Ak, jā, viņai bija arī neatņemamie akrila nagi, žēl tikai, ka ne ļoti gari. Ō, es iedomājos vīrieti, kurš beidzot nocopējis superīgo beibi..un tad viņa mājās noņem savus garos dievietes matus, kas turās uz "ļipučkas", novelk polster-polster-polster krūšturi, noņem kosmētiku. Labi, nebojāšu tavas fantāzijas par dzīvību no citas planētas. Kā es mēdzu teikt - nē, nē, man jau patīk!!
