2.10.10

Es šad un tad palasu SestDienu. Nē, es palasu to katru sestdienu...bet šad un tad uzskrienu virsū slejai "Kā viņi satikās". Tagad tur naski izbļauts pēdējos gados piekoptais stulbums precēties tanīs īpašajos datumos, kur visi cipariņi vienādi (būtu interesanti, kāds ir šķiršanās procents šiem "īpašajiem" pāriem.), bet, lai šogad mēs kļūtu vēl "oriģinālāki", lielās kāzas notiks LNT tiešraidē (lieki minēt, ka man grūti šinī ziņā izdomāt ko trulāku. )
Zini, bet ne jau tāpēc man sagribējās te izteikties...man tikai ienāca prātā, ka es laikam vairs neticu tiem filmu un pasaku stāstiem, kas parādās arī tajā satikšanās slejā katru nedēļu. Es vairs neticu aprakstītajai rūpīgajai plānošanai, lai tas bildināšanas pasākums sanāktu sapņains. Nē, tā nenotiek.
p.s. un SestDienā patiesībā ir daudzas citas - interesantākas lietas.

6.7.10

Runaway Train

Jauns. Man patīk.


11.6.10

dog food

Tas saucās - es gatavojos r'tdienas ( nu jau šodienas) eksāmenam. Bet šis bija vienkārši un ģeniāli.

9.6.10


dīvainas sajūtas un domas, bet fakts, ka kaķubērns to tik labi jūt - vienmēr kaut kā maģiski ir klāt un stiepj ķepas pēc mīlestības, tieši tad, kad man visvairāk to vajag...vienīgais. un ir nedaudz dīvaini, bet skaisti saņemt no viņa to, ko es gaidu no cilvēkiem

2.6.10



jauka spīdīga meitene

29.5.10

esmu rūdīts Eirovīzijas noliedzējs, bet, kad nu pienāk šis moments, mēs ar mammu mēdzam ieslēgt brīžiem pārraidi, lai nodotos gānam...nu un kādreiz varbūt atzītu, ka kaut kas ir labāks nekā šim pasākumam pienāktos. nu jā, bet tas, ko es gribēju pateikt..es nedomāju, ka es to teikšu..Peter Nalich ir ekselents

27.5.10

šodien diezgan jauka diena..varbūt tādēļ, ka izlēmu rīt paņemt brīvdienu. pēc lieliskā pagājušās nedēļas noslēguma (jā, šeit es rūpīgi slēpu faktu, ka trenējos, lai piedalītos minimaratonā, par ko esmu pilnīgā sajūsmā un, ja varētu, piereģistrētos jau nākamajam gadam...es izdarīju visu, ko tur gribēju un nākamajam gadam mērķis, ja viss ritēs gludi, uzlabot laiku par 5 minūtēm..) ritēja visai bezjēdzīga nedēļa, jo mūsu "lieliskajā" augstskolā ir tāds bardaks, ka uroloģijas nodarbībās mēs varam izbaudīt tikai to, ka neesam īsti nevienam vajadzīgi un nevienam nav laika ar mums čakarēties. Pirmajā nodarbībā nodaļas vadītājs mums vēl lieku reizi pastāstīja manu mīļo teoriju, ka studijas ir patstāvīgs process un no tā man dzima jautājums, kāda velna pēc tad man ir obligātas šīs nodarbības, kur vispār nav neviena, kas tās vada, ja es patstāvīgi varu studēt mājās vai kur citur.
Nu labi...tad vēl pēc svētdienas esmu paņēmusi nedēļu no treniņiem brīvu, bet tā vien katru dienu velk uz parku skriet. Vēl man ir hormonu vētra.

9.5.10

koki izplaukuši un krēslā luminiscē zaļi. šogad atklāju jaunu pavasara skatu.

22.4.10

varde

Uzliku sev uz Google Desktop tādu zaļu vardi, kas tur kā ēna dzīvojas. Dators palicis tāds mājīgāks. Un, zini, tas lietus šodien beidzot smaržo - pēc tiem putekļiem, ko aizskalo un pēc padzērušās zemes. Mans deguns saka, ka tā smaržo tikai pavasarī un vasarā.
ieslēdzu radio SWH un trāpās man šitā dziesma, un patīk, un nezinu, kas tas ir...tagad atradu...un patīk :)

6.4.10

pamodini

es daudz guļu. man sāk šķist, ka es varētu gulēt nedēļu no vietas. es pat varētu teikt, ka tas mani satrauc, jo parasti pavasarī es pamostos un priecājos un nēsājos apkārt, bet šogad es ļoti piespiežu sevi kaut ko darīt. nē nu pagaidām vēl daru visu ko un gandrīz cītīgi trenējos un gandrīz jau sasniedzu savu mērķi, es domāju, ka tas ir nedēļas jautājums...ja miegs mani nepiebeigs. nu vai varbūt, ja beidzot sāks spīdēt saule biežāk kā reizi nedēļā. zini, man šķiet, man ir mīlestības trūkums organismā..ne tādas fiziskās (lai gan tādas arī), bet pašu to emociju baigi pietrūkst.
pašlaik arī nenāk ne prātā augstpapēžu kurpes un sapucēšanās..man velk uz džinsiem, rūtainu kreklu un pludmali..es pat šodien gāju pa ielu un domāju par ceļu, kas vijas gar okeānu un sārtām debesīm, un viļņiem, un...to silto gaisu, kas smaržo pēc kadiķiem un priedēm un nedaudz saulē izkaltušas zāles un, protams, sāļa ūdens..
es ceru, ka šis miegs - tā ir tikai stadija, kurai es tagad eju cauri
tam visam ir arī labā puse - es atkal izvelku no plauktiem mūziku, ko kādreiz klausījos un tagad varbūt pat vairāk spēju novērtēt..un, ja man būtu nedaudz vairāk laika, es gribētu sākt atkal zīmēt, jo galvā ir dažas idejas un vienmēr ir gribējies radīt kaut ko nedaudz lielāku un kvalitatīvāku, ko varbūt varētu pielikt pie sienas, kad būs pašai sava vieta un paskatīties un teikt - forši...

3.3.10

neizceļos ar intelektu, bet šī ir viena no manām mīļākajām dušas ainām..ar vēl vienu lielisku dziesmu fonā (Boy George - The Crying Game)

1.3.10

aahhh..nespēju noturēties. "Googlējot" sevi interesējošu tēmu, nonācu Cālis.lv forumā. No pāris dakter-kolēģiem biju dzirdējusi "īpašas" atsauksmes par šo vietu, kur nogarlaikotās un, šķiet, pārsvarā ne tās ar augstu intelektu apveltītākās māmiņas (un par tādam kļūt gribošās) kavē savu laiku. Es domāju, kādēļ gan ir jāapspriež savu vīriešu (pievienošu vēl, ka man liekas muļķīgs tas "bābiešu" vidu iesakņojies apzīmējums "manējais" un "tavējais"..kas tas vīrietis ir kaut kāds beņķis?)..ak, nu jā...savu vīriešu spermogrammas. Vāks! Vai liekas, ka viņš baigi lepotos ar to, ka nu nav tur galīgi labi? Būtu labāk uzsitusi uz pleca un teikusi: "manējais, tu tāpat esi riktīgs tēviņš!"(te nu es ievietoju vēl pāris apzīmējumus un priekšstatus par vīrieti, dažreiz pašu vīriešu ieviestus, kas man liek saviebties un vēl nedaudz ņirgāties) Līdz kulminācijai mani noveda kāda dāma, kas ieteica (un pati jau par nieka 299,99 $ bija e-bay iegādājusies) nopirkt kaut kādu tur conception kit. Piedodiet, valodnieki, mana valoda šodien ir kā tas atkūstošais slapjdraņķis ārā ar suņu sūdiem, bet - come on!bērna ieņemšana (it īpaši, ja vienam vai abiem kaut kas nav īsti lāgā ar veselību)nav taču nekāds konstruktors. Tagad, ja šeit būtu kāda ļoooti izglītotā dāma, viņa mani noklopētu ar argumentiem, ka tā var runāt tikai cilvēks, kurš nekad nav sastapies ar tādu problēmu...nu ko, atbildi uz šo, es paturu pie sevis ;)
jau no bērnības besī tās zeķubikses, kurām ir netikums tad, kad tu esi uz ielas vai citā publiskā vietā, atrasties kaut kur pusceļā starp dibenu un ceļgaliem...un nevar neko tur saraustīt, bet lēnām kļūt par satrakotu bulli ir pavisam reāli. Citādi lieliska diena :D

18.2.10

dažreiz, lai atpūstos, es atnāku mājās un uzvelku kādas lieliskas kurpes un vienkārši vēl nedaudz esmu skaista...tas liek justies labi

mjūzik: Zero 7 ft. Sia - You`re my flame

17.2.10

10.2.10

garšīgii mērcēt tās kātiņ-karameles karstā tējā

9.2.10

kāds mēģina mani piečakarēt. uz tām plūmēm rakstīts Kalifornische Trockenpflaumen, bet viss vāciski
šodien biju banāla - nopirku mīkstas rozā zeķītes un, lai nebūtu par maz, viņām vēl sirsniņa uzšūta. bet tas ir tieši tas, ko šovakar vajag pie sangrias un žāvētām plūmēm

8.2.10

ābols

es esmu karsta..ar visādiem plāniem..jā, es esmu kā cepts ābols. un šī ir forša meiča.

13.1.10

manī tagad injicēta kāda deva vēl lielākas laimes un man šķiet, ka gaidīšanas finiša taisne ir man pa spēkam...pavasaris taču ir mans mīļākais gadalaiks un es būšu skaista un sagaidīšu Tevi atpakaļ.
Nu labi, bet šis zemāk...viena no lietām, kas skan manā galvā...šķiet, video arī labs