8.1.12


Piedodiet. Stulbi cilvēki! Forumā panesās tēma, ka - Ak dies`! Kādā veikalā bulkas cep HIV inficētais!
Tad ziniet - no bulkām HIV nedabūsi. Ja nu vienīgi sagriezīsies un vārtīsies pa tā cilvēka asinīs mērcētām bulciņām. Jā, un C un D hepatītu arī nedabūsi.

7.1.12

Skatos TV. Tur dokumentāls raidījums par kaut kādu gadījumu, kur sieviete (pamāte) nositusi (negribot nosist, bet tikai kārtējo reizi sitot) savu meitu. Mazu meitenīti. Un tad vēl tagad tas gadījums pie mums ar medmāsu. Vienmēr, protams, tas licies šausmīgi, bet tagad, kad turu rokās pati savējo sīci, tas vienkārši liek visam iekšā sagriezties. Nē, nudien, tas pats ar dzīvniekiem, nu kā var to mazo, neaizsargāto un visnotaļ tev pieķērušos un atkarīgo tā mocīt un darīt pāri. Šķiet, ja tiktu tādam cilvēkam klāt..nē labāk, lai netieku, jo tur nu būtu trakas lietas.

6.1.12

Eu, šitais te..!!!


Tiešām, tev taisnība, pagājis jau gandrīz gads...nenormāli bagāts gads un tagad man ir šis..nē, drīzāk es esmu viņam.
Laimīga, apjukusi...ļoti daudz dažādu emociju un sajūtu, ka varētu rakstīt tādu garu sarakstu. Brīžiem te gribētu pateikt tik daudz, bet daži prasa, lai es būtu tik pieaugusi, lai gan es esmu joprojām tāds bērnelis..kuram ir bērnelis. Gan jau es tev vēl kaut ko pastāstīšu.

18.1.11

apmulsis

sen, sen neesmu likusies ne zinis, bet, kad otro nakti nevar aiziet gulēt laikā, jo niez kakls un negribas otru nogalināt ar savu krekstēšanu un sprauslāšanu, pēkšņi ievelk mani te. Pirms tam iegāju savā vecajā "Cibā"..eh...kaut kā šeit ir vientuļāk, bet ko nu kunkstēt, ja pati mainīju.
ir tā savā ziņā dīvaini, jo..tagad eju uz to, ko pirms dažiem gadiem tik ļoti gaidīju..laikam ir tā, kā baidījos - pārgaidījos, pārdegu..varbūt paliku pati sev pietiekama..nē es nezinu, drīzāk pārgaidījos vai varbūt mana jaunā dzīvesvieta (jo tieši par to es te runāju) nav īsti tā, kur likās, ka būtu jābūt. Man ir tādas neizprotamas attiecības ar tām jaunajām mājām, ko "sablieza" "treknajos gados"..vispār pārsvarā dīvainas attiecības ar relatīvi jaunām daudzdzīvokļu mājām un vēl dīvainākas ar ne-Pārdaugavu.
Pēdējo gadu viss norit te (dzīvē) dīvaini vai varbūt pat pēdējos divus un pat vairāk, jo brīžiem viss notiek it kā tik lēni, bet arī tik murgaini, ka jāizberzē acis, lai saprastu, vai maz es nesapņoju, vai esmu vēl dzīva?! bet, kad es izberzēju acis, man ļoti pietrūkst tādas sajūtas, ka nu ir noticis kas satraucoši labs, sajūtu kā tādu man ļoti pietrūkst (varbūt tāpēc vairs nerakstu un nedzīvoju kā agrāk un varbūt tāpēc nav sajūtu, ka dzīvoju savādāk). Sāk nākt miegs...nepārproti...es jūtos laimīga tāpat un zinu, ko gribu, tikai nedaudz esmu te apmulsusi

2.10.10

Es šad un tad palasu SestDienu. Nē, es palasu to katru sestdienu...bet šad un tad uzskrienu virsū slejai "Kā viņi satikās". Tagad tur naski izbļauts pēdējos gados piekoptais stulbums precēties tanīs īpašajos datumos, kur visi cipariņi vienādi (būtu interesanti, kāds ir šķiršanās procents šiem "īpašajiem" pāriem.), bet, lai šogad mēs kļūtu vēl "oriģinālāki", lielās kāzas notiks LNT tiešraidē (lieki minēt, ka man grūti šinī ziņā izdomāt ko trulāku. )
Zini, bet ne jau tāpēc man sagribējās te izteikties...man tikai ienāca prātā, ka es laikam vairs neticu tiem filmu un pasaku stāstiem, kas parādās arī tajā satikšanās slejā katru nedēļu. Es vairs neticu aprakstītajai rūpīgajai plānošanai, lai tas bildināšanas pasākums sanāktu sapņains. Nē, tā nenotiek.
p.s. un SestDienā patiesībā ir daudzas citas - interesantākas lietas.

6.7.10

Runaway Train

Jauns. Man patīk.


11.6.10

dog food

Tas saucās - es gatavojos r'tdienas ( nu jau šodienas) eksāmenam. Bet šis bija vienkārši un ģeniāli.