7.1.12

Skatos TV. Tur dokumentāls raidījums par kaut kādu gadījumu, kur sieviete (pamāte) nositusi (negribot nosist, bet tikai kārtējo reizi sitot) savu meitu. Mazu meitenīti. Un tad vēl tagad tas gadījums pie mums ar medmāsu. Vienmēr, protams, tas licies šausmīgi, bet tagad, kad turu rokās pati savējo sīci, tas vienkārši liek visam iekšā sagriezties. Nē, nudien, tas pats ar dzīvniekiem, nu kā var to mazo, neaizsargāto un visnotaļ tev pieķērušos un atkarīgo tā mocīt un darīt pāri. Šķiet, ja tiktu tādam cilvēkam klāt..nē labāk, lai netieku, jo tur nu būtu trakas lietas.

1 komentārs:

dārta teica...

njaa. es baidos iedomāties, kā es domāšu, kad butu sīcis man pašai savs