Zini, es drīzāk esmu no tiem cilvēkiem, kas tādu pasākumu kā Eirovīzija uztver kā komēdiju šovu. Ja nu skatos, tad, lai pasmietos par visu to balagānu. Nu ir jau gadījies arī kaut kas klausāms. Bet tad nāca šī gada otrais pusfināls ar norvēģu-krievu puisīti Alexander Rybak un pirmo reizi dziesma iesēdās no pirmās takts. Tāda sirsnīga un dzied viņš tā, ka var noticēt katram vārdam. Laikam trāpīja mērķī, jo nelaiž vaļā visu dienu - skan un skan galvā.
Nu palaida gan mani vaļā dzemdniecības "pelnītās" atstrādes laikā, kad pār manu ķermeni valdīja pilnīgas dusmas, negaidīts stress un vēl dažādas ne visai patīkamas izjūtas. Es neiedziļināšos stāstos, kā viss notika, bet tikai lieku reizi sapratu, ka nevaru ciest, kad mani padara par muļķi, jo tāda es pavisam noteikti neesmu. Labi, bet viss beidzās normāli, varu tagad sākt gatavoties lieliskajam eksāmenam otrdien. Laikam lieki teikt, ka tagad dzemdniecība man maigi sakot šķebina...nekas, otrdien taču tas beigsies.