pietrūkst, ka te nevar music`u un mood`u pielikt, bet īsi sakot, psihiatrija ir lielisks cikls. Var jau būt, ka tas arī no pasniedzēja atkarīgs. Nē, pat pilnīgi noteikti tā ir. Katru dienu pārnāku no slimnīcas mežonīgi smirdot pēc cigaretēm - tāda nu ir viena no vīru nodaļām psihiatriskajā slimnīcā - nav naudas, lai remontu uztaisītu, nu kaut vai, lai sataisītu ventilatoru smēķētavā un ļautu tur strādājošajiem ārstiem nenomirt no plaušu vēža. Ieejot nodaļa, momentā pamanāms cigarešu smogs gaisā, izejot, viss līdz apakšveļai piesūcies ar brīnumaino dvaku. Sapratu, ka pārsvarā cilvēciņiem joprojām ir nedaudz antīka uztvere par visu šo lietu. Es nedomāju tos, kas tur strādā vai mācās. Sapratu, kā nosaukt tos dažus knifus, kas ir man. Nebrīnaties, arī jums ir, katram ir, tas diagnozi vēl neveido un krietni vēl jāpacenšas, lai tiktu līdz īstajai stadijai. Citādi - šodien, pateicoties divām lieliskām dāmām, ļāvos modināt nedaudz ziemassvētku sajūtu. Citus gadus ātri nāca, bet šogad līdz pēdējam brīdim nekādīgi - apkārt nomācies viss, arī cilvēki, bet pašai pārdomas un piekāsiena sajūta. Jā, tāda, ka esmu piekāsusies, bet par to jūs šodien neko nedzirdēsiet, es pietam centīšos viņu dušā noslīcināt. Kaķis arī blakus vibrē. Aizvibrē tad arī to manu draņķi prom!