Rocket Man

...mazais draudziņ, kad tu mani nākamreiz satiksi, es būšu tapusi par pacietīgāko un mierīgāko dzīvesgudro radījumu zemes virsū. Šodien pavadīju pusstundu liftā, šķiet, kaut kur starp trešo, ceturto un piekto stāvu. Nē, es neesmu iesācēja un tas nebūs mans rekords, esmu pavadījusi liftā vairāk kā stundu, toreiz kopā ar tēvu, šoreiz kopā ar piesvīdušu sporta tērpu (jā, es arī svīstu dažreiz) un maisu ar paiku. Lifts ir brīnišķiga vieta, gandrīz tik pat laba vieta pārdomām kā tualete. Mūsu lifts pat vēl vairāk, jo tas ir tāds labs kvadrātmetrs, kura centrā tu vari stāvēt un risināt pasaulīgo domu. Vēl es divreiz pavicināju dūri un teicu: "nē, nu tu esi vienkārši foršs vecis!". Stresa nekāda, nama pārvaldnieks gan centās - stāvu liftā un dzirdu, ka viņš saka manam vecamtēvam, ka jāpamēģina izslēgt un ieslēgt liftam strāva, bet pateikt, ka varbūt nevajag man šoka terapiju jau nevaru. Tumšs un mēms lifts nav foršs. Tanī momentā es kvadrātmetra centrā stāvēju jau aptuveni minūtes piecpadsmit. Vēl pēc desmit minūtēm, paldiesdievam, gaišā liftā, atbrauca meistars, kurš devās augšā un piekļuva lifta motoram un nedaudz mani paraustīja un parūcināja liftu. Jāatzīst, ka tas bija visnejaukāk. Bija tā multene "Ghost Busters". Tur, cik atceros bija tādi nelāgi gadījumi, ka spoki ielīda kaut kādās ierīcēs. Nu lūk, tāda ir sajūta tādā liftā, kas nēsājas augšā un lejā pa mazam gabaliņam, bet durvis vaļā neveras. Visbeidzot lifts no sirds sāka nesties kā man likās lejā un es gaidīju vareno sadursmi ar zemi, bet izrādījās, ka braucam augšā un durvis pat atvērās. Izgājusi ārā, es vēl pamatīgi sabijos no satraukušās ōmes, kas iznāca mani sagaidīt. Bija jau neslikti - ēdiens un diezgan silts, bet ziniet - labāk tomēr dzīvot plašākā telpā.
p.s. ā, nu un tagad mums kādu laiku būs ikdienas kardiotreniņš, jo lifts paziņots par sabojājušos..