Šodien atklāju sev baseinu. Ilgu laiku man prasīja saņemties un izstiept savu pakaļu līdz baseinam, jo mani joprojām nepamet pārliecība, ka es te varu pazust. Jocīgi, jo man nekad nav bijusi problēma apgūt jaunas vietas. Sāku ar to, ka izrādījos vienkārši par stulbu (vai par apjukušu), lai saprastu, ka vārtiņi var vērties ne vien stumjamvirzienā, bet arī velkamvirzienā. Jaukie bērni mani ielaida. Ak dievs - stulbā tante nemāk vārtiņus atvērt. Bērniem bija lielisks tēvs...vai vectēvs..lai nu kā, lielisks nevis sievieš-vīrieš uztverē, bet nebiju nekad vēl redzējusi, ka var tik labi mācīt peldēt. drīz viņi aizgāja un...jā, visa baseina valstība palika manā rīcībā. Pirms tam es laiski gulšņāju vienā no tiem sauļošanās krēsliem ar grāmatu (jā, starpcitu grāmata - labākā, ko pēdējā laikā esmu lasījusi, paldies mātei, absolūti lieliska valoda un stils, paldies arī labam tulka darbam...nu es pilnīgi noteikti daudz ko ieguvu izlasot to grāmatu. Keita Atkinsone "Neredzamo stundu muzejs".). Arī krēslā mani jau pamazām pārņēma absolūta saulaini silta labsajūta, paspēju jau zināmā veidā iemīlēt trokšņainās lidmašīnas, kas nesās pa pāriem uz kādu mistisko bāzes kuģi kaut kur okeānā. Ģimenīte aizgāja un tad es lēnām, izbaidot silto šūnakmeni (vismaz man gribētos to tā saukt) zem pēdām, soļoju uz baseinu...ooo, pasakaini, baseins...man vienai...zini, kā filmā vai seriālā par skaistajiem un bagātajiem..lēni un cienīgi pa caurspīdīgi zilu ūdeni no viena gala līdz otram, un apkārt palmas. Tā sevi izaicini katru reizi - sakarsējot ķermeni saulē, lai pēc tam igremdētu dzidrajā ūdenī. Tik vien man vajadzēja, lai mana diena būtu pilnīgi izdevusies. Un tieši tā man to visu vajadzēja - pilnīgi vienai. Līdz tam es jau esmu nogaršojusi gabaliņu LA - Holivudu, neielaižoties avantūrās, ko tur piedāvā un saglabājot veselo saprātu (lūdzu - tūre gar zvaigžņu mājām un nofočējies ar spaidermenu, un ienāc vaska figūru muzejā, un atstāj savu naudu mums), Beverlihilsu (hmm...māja, māja vēl māja un te vēl viena māja) un Santa Monica pludmali...filmās viņu var redzēt, tur uz mola (nu nav tas īsti mols...laikam to dēvē par "pier")tāds panorāmas ritenis, un vēl visu ko, kas ir skaisti un viss liek justies kā filmu tēlam. Apsveicu ar 4iem rītā, man tagad ir 6i vakarā...skaistu dienu!