23.11.09

Lo man parādīja labu mūziku..drīzāk pat atgādināja un tad es dabūju ierakstus, un tagad esmu laimīga. Nu diena nebija no labajām - pirmkārt, ginekoloģija, zini, man kā priekšmets nav īpaši valdzinoša, bet dažreiz laba organizācija un jauks pasniedzējs var to visu darīt daudz baudāmāku...nu, vari nojaust, ka ar to man nepaveicās - vecā kaluma dāma, kura mums paziņoja, ka mēs (nu pieļauju jau, ka viņa, krievcilvēks būdama, varbūt to tā nedomāja, bet visu tā vispārināja ar "jūs")..nu jā, mēs esam samaitāti un nodarbojamies ar grēcīgo anālo seksu un vispār visas mūsu kaites mums no mūsu netiklā un nekārtīga (varētu jau teikt, lai neņemu galvā, bet kopš kāda laika man nepatīk, ja man piešuj lietas, kas man viennozīmīgi neatbilst) dzīvesveida. Un visu to anatomijas padarīšanu viņa iemanījās pastāstīt tā, ka man tīri vai sametās šķērmi, ka man ir organa genitalia feminina. Nu ko, neliels (lielāks gan nekā es cerēju) treniņš maniem nerviem, bet gan jau, ka tā arī ir - viss ir uz labu un arī šis būs garām. Pēc tam es milzīgajā Gaiļezera garderobē mēģināju caursist savu galvu uz lielās metāla pakaramo stalažas stūra. Man šķiet, grupas biedriem tas patika...neuztraucies, smadzenes savā vietā. Un ielās visi ar saviem vāģīšiem tik histēriski, es arī...es vēl arī miegaina un sagurusi. Jūtu gada beigu nākšanu. Kurš būtu domājis, ka garastāvokli uzlabos neskaidrības ar izvēles priekšmeta atrašanās vietu, jo beigās, kad izrādījās, ka tas būs nedaudz citur, mēs - ap divdesmit cilvēku grupa, draudzīgi sadalījāmies pa kādām četrām mašīnām un ātri nokļuvām īstajā vietā. Tas bija ļoti tematisks ievads priekšmetam, kas saucas Psihodinamiskie procesi grupās. Nu vispār jau kārtējais ūdens gabals. Es beidzot nokļuvu mājās un, izdarījusi savus ikdienišķos mājasdarbus, es beidzot piesēdos te - pie sava mīļa klēpja drauga ar zaļo tēju (ak, jā, es esmu pēkšņi atklājusi sev zaļo tēju...visādu, ar un bez cukura...tikai ne ar jasmīnu) un kaut kādu rīsu pudiņu...un...saldskābmaizi ar sviestu..un jauko mūziku...un zini, ko es sapratu par šo dienu - tā pēcgarša ir tāda, ka es brīžiem esmu jutusies tik nogurusi un slikti, ka tagad esmu laimīga par to, ka es zinu, ka kaut kur diezgan tālu ir viens, kas mani nelaidīs vaļa, pat ja es esmu d**** kādreiz un man tepat blakus ir kaķis, kas nolaiza sviestu no manas maizes un neatiet no manis ne soli un man blakus ir sirsnīgi cilvēki, par kuriem domājot, es varu vieglāk pārkāpt sliktajām lietām. Nu ja, es uz beigām palieku sentimentāla un nedaudz novelku laiku, lai nebūtu jāiet pie grāmatām

10.11.09

es gribu klusumu. šogad izmisīgi, to klusumu, kas iestājas, kad snieg. man jāiemācās sevi nesodīt par to, ka es atļaujos kādreiz būt vāja; nejusties vainīgai par to, ka esmu Tev atļāvusies tā raudāt un pastāstīt, ka jūtos slikti. rudens nav man mīļš

2.11.09

es jau otro nedēļu staigāju kā miegā. šķiet manī atkal dabīgo opioīdu pārprodukcija. un ir tā, ka šķiet, liela daļa lietu manu prātu nespēj satraukt. varbūt tā man tāda bruņuveste. lai nu kā, vienīgais, kas nupat mani satrauc, kā tikt galā ar visu, kas nāks man pāri kaut kad decembrī un iespējams tik ātri nebeigsies...šodien nolēmu aiziet līdz Zvaigznes ABC Outletam (jā, tagad taču notiek vesela vārīšanās par šiem svešvārdiem, bet, dārgie gudrīši, latviskojiet nu šo tā, lai būtu gana īsi un viegli pasakāms). nu tātad, tas ir tur pie lielās Swedbank ēkas Vecrīgā, kur bija Adidas veikals kādreiz. pēc ilgiem laikiem mani veikalā pārņēma "dūda" - lētas, lētas grāmatas un ļoti mīļa pardevēja. patiesībā tā sieviete bija vienkārši kaut kas lielisks - sirsnīgs smaids un laipnības kalngals. tad meitene man rindā priekšā atzinās, ka viņai šķiet pazīstama kundzes balss, uz ko viņa atbildēja nedaudz melanholiski, ka, jā - viņa esot ierunājusi filmas un varbūt dzirdēta radio. balss patiešām viņai bija ļoti patīkama. tas viss kopumā man radīja lielisku garastāvokli atlikušajam vakaram un 6 grāmatu prieku par nieka 4,50...mēness ir šeit šovakar tik skaists, bet es gribētu būt aiz okeāna daudz siltākos apskāvienos


mūzika: Paloma Faith - New York